Valdas Rakutis, Titas Tamkvaitis<\/p>\n\n\n\n
Pirm\u0101 pasaules kara mantojuma p\u0113t\u012bjuma studija:<\/p>\n\n\n\n
1915-1917 V\u0101cijas imp\u0113rijas V\u0101cijas austrumu frontes nocietin\u0101jumi Zarasu \u2013 Daugavpils posm\u0101<\/p>\n\n\n\n
Ievads. Literat\u016bras un Avotu anal\u012bze<\/strong><\/p>\n\n\n\n Pirmais pasaules kar\u0161 sp\u0113c\u012bgi ir sk\u0101ris Lietuvas teritoriju, t\u0101s saimniecisko darb\u012bbu, ekonomiku un iedz\u012bvot\u0101jus. Lietuvai, kas ilgu laiku Krievijas imp\u0113rijas okup\u0113t\u0101 teritorija, nebija apst\u0101k\u013cu pilnv\u0113rt\u012bgi att\u012bst\u012bties ne ekonomiski, ne kult\u016bras zi\u0146\u0101. Lielpils\u0113tu tr\u016bkums, neefekt\u012bva lauksaimniec\u012bbas sist\u0113ma, ko joproj\u0101m p\u0101rvald\u012bja ekstens\u012bv\u0101 rakstura mui\u017eas, iedz\u012bvot\u0101ju zem\u0101 las\u012btprasme un viet\u0113jo strukt\u016bru v\u0101jums nav rad\u012bjis apst\u0101k\u013cus valsts uzplaukumam, lietuvie\u0161u zemes krietni atpalika no kaimi\u0146u latvie\u0161u, igau\u0146u un somu zem\u0113m. \u012apa\u0161i s\u0101p\u012bgi Lietuvas zemi sk\u0101ra preses aizliegums. Lai ar\u012b pa\u0161as mui\u017eas izskat\u012bj\u0101s lab\u0101k, taj\u0101s tika piekopti Eiropas dz\u012bves standarti, ciema iedz\u012bvot\u0101ji dz\u012bvoja \u013coti sliktos apst\u0101k\u013cos, bet valsts infrastrukt\u016bra atbilda tikai Krievijas imp\u0113rijas milit\u0101raj\u0101m vajadz\u012bb\u0101m. Tikai Vi\u013c\u0146u, Kau\u0146u un Grod\u0146u var\u0113ja uzskat\u012bt par pils\u0113t\u0101m. L\u012bdz\u012bgi izskat\u012bj\u0101s ar\u012b Latgale, t\u0101s galven\u0101 pils\u0113ta Daugavpils, kas pavisam nesen bija zaud\u0113jis cietok\u0161\u0146a statusu un p\u0101rv\u0113rties par noliktav\u0101m, prec\u012bz\u0101k \u2013 par cietoksni-noliktavu.<\/p>\n\n\n\n 1915. gada kampa\u0146\u0101 V\u0101cijas armija veica vair\u0101kas uzbrukuma oper\u0101cijas, ie\u0146emot praktiski visu etnogr\u0101fisko Lietuvu. Valst\u012b ien\u0101ca milit\u0101r\u0101 kopiena, kurai bija lielas gar\u012bg\u0101s, tehnolo\u0123isk\u0101s un milit\u0101r\u0101s priek\u0161roc\u012bbas, un kura \u013coti at\u0161\u0137\u012br\u0101s no Krievijas imp\u0113rijas, kas l\u012bdz tam vald\u012bja valst\u012b. \u0160\u012b armija p\u0101rsvar\u0101 sast\u0101v\u0113ja no Pr\u016bsijas teritori\u0101l\u0101s armijas[1]<\/a> \u2013 landv\u0113ra, k\u0101 ar\u012b no rezerves un pal\u012bgvien\u012bb\u0101m, t\u0101p\u0113c valst\u012b s\u0101ka domin\u0113t galvenok\u0101rt Austrumpr\u016bsijas re\u0123ion\u0101lie \u2013 kult\u016bras kanoni, kas balst\u012bj\u0101s uz vair\u0101kiem b\u016btiskiem principiem. P\u0101rsvar\u0101 tie bija monarhiskos, mui\u017ekungu un konservat\u012bvos, milit\u0101ristiskos uzskatus piekopjo\u0161\u0101s sabiedr\u012bbas p\u0101rst\u0101vji, kas bija pieradu\u0161i pie b\u016bt\u012bb\u0101 k\u0101rtu pav\u0113les vald\u012b\u0161anas veida, kas bija t\u0101lu no demokr\u0101tijas. Pat karav\u012bri, kuri nepieder\u0113ja nevienai Pr\u016bsijas elitei, vair\u0101k orient\u0113j\u0101s uz konservat\u012bv\u0101 rakstura nost\u0101j\u0101m, lielu lomu sp\u0113l\u0113ja luter\u0101\u0146u un citu protestantu virzienu bazn\u012bcas sabiedr\u012bba. Protams, eksist\u0113ja ar\u012b cita, vair\u0101k uz Rietumu dz\u012bvesveidu tend\u0113t\u0101 kopiena, kura bija atn\u0101kusi no Imp\u0113rijas dienvidu zem\u0113m \u2013 Elzasas, Lotringas, Bav\u0101rijas, ta\u010du t\u0101 nebija domin\u0113jo\u0161\u0101. J\u0101teic, ka v\u0101cie\u0161u pan\u0101kumu gaita Austrumu front\u0113, ko krietni pastiprin\u0101ja labi organiz\u0113t\u0101s propagandas ma\u0161\u012bnas, rad\u012bja varo\u0146u kultu. \u012apa\u0161i godin\u0101ts tika Pauls fon Hindenburgs, kur\u0161 1915. \u20131916. gad\u0101 pa tie\u0161o vad\u012bja 8. armiju, v\u0113l\u0101k \u2013 Austrumu fronti. 1915. gad\u0101 V\u0101cijas armiju bija p\u0101r\u0146\u0113mis \u012bsts entuziasma, lojalit\u0101tes un pa\u0161p\u0101rliec\u012bbas par saviem sp\u0113kiem vilnis: armija, kuras sast\u0101v\u0101 bija daudz mobiliz\u0113to Austrumpr\u016b\u0161u iedz\u012bvot\u0101ju, aizst\u0101v\u0113ja valsti no iebruku\u0161\u0101s Krievijas armijas, padzina ien\u012bstos kazakus un p\u0101rc\u0113la karadarb\u012bbu uz ienaidnieka teritoriju[2]<\/a>. Pa\u0161\u0101 ienaidnieka teritorij\u0101 nebija \u017e\u0113luma un cie\u0146as pret viet\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju \u012bpa\u0161umu, trad\u012bcij\u0101m, pret kauju laik\u0101 g\u016bst\u0101 pa\u0146emtajiem vai no sav\u0101m karasp\u0113ka da\u013c\u0101m atpaliku\u0161ajiem maz\u0101kumtaut\u012bbu p\u0101rst\u0101vjiem, iz\u0146emot v\u0101cie\u0161iem rakstur\u012bgo cie\u0146u pret ienaidnieka karav\u012briem, kuri labi c\u012bn\u0101s. V\u0101cie\u0161i sav\u0101 zi\u0146\u0101 cien\u012bja krievus, juta pret vi\u0146iem zin\u0101mu valdo\u0161\u0101s n\u0101cijas solidarit\u0101ti, kam\u0113r \u201cciti\u201d imp\u0113rijas iedz\u012bvot\u0101ji vi\u0146iem bija mazsvar\u012bgi. \u0160is \u012bpa\u0161ais milit\u0101rais \u0113toss un noska\u0146ojums sp\u0113c\u012bgi ietekm\u0113ja V\u0101cijas armijas nost\u0101jas, okup\u0101cijas re\u017e\u012bma formas un kareivju dom\u0101\u0161anu. Laika gait\u0101, lab\u0101k iepaz\u012bstot valsts v\u0113sturi un kult\u016bru, \u0161\u012b situ\u0101cija main\u012bj\u0101s, ta\u010du zin\u0101m\u0101s nost\u0101jas saglab\u0101j\u0101s.<\/p>\n\n\n\n Karam nebeidzoties, rad\u0101s ar\u012b taut\u012bbas jaut\u0101jumi. T\u0101 k\u0101 uz v\u0101cu pusi no krievu ierakumiem p\u0101rb\u0113ga diezgan daudz po\u013cu, ebreju taut\u012bbas karav\u012bru, V\u0101cijas milit\u0101r\u0101 vad\u012bba l\u0113sa, ka l\u012bdz\u012bgi procesi var\u0113tu notikt ar\u012b no vi\u0146u pa\u0161u puses, t\u0101p\u0113c notika p\u0101rdislok\u0101cijas, po\u013cus nos\u016btot uz Rietumu fronti, bet elzasie\u0161us un citus V\u0101cijas pilso\u0146us, kuriem var\u0113tu b\u016bt simp\u0101tijas pret Franciju, \u2013 uz Austrumu fronti[3]<\/a>.<\/p>\n\n\n\n 1915. gada vasar\u0101 un rudens s\u0101kum\u0101 kara lo\u0123ika Liel\u0101 kara frontes aizveda uz noma\u013c\u0101m Lietuvas zieme\u013caustrumu apk\u0101rtn\u0113m, bet etnisk\u0101s latvie\u0161u zemes tika sadal\u012btas v\u0101cu p\u0101rvald\u012btaj\u0101 Kur\u0161\u0101 un krievu p\u0101rvald\u012btaj\u0101 Vidzem\u0113 un Latgal\u0113. \u0160\u012b s\u0101kotn\u0113ji pagaidu situ\u0101cija p\u0101rv\u0113rt\u0101s par ziemas nometn\u0113m, ta\u010du 1915. gada beig\u0101s p\u0113c l\u0113muma V\u0101cijas pamatuzbrukumu veikt Rietumu front\u0113, V\u0113rdenes virzien\u0101, t\u0101 ieguva ilgsto\u0161as \u200b\u200baizsardz\u012bbas poz\u012bcijas raksturu l\u012bdz saglab\u0101j\u0101s maz izmain\u012bt\u0101 veidol\u0101 l\u012bdz 1917. gada septembrim, bet Daugavpils apk\u0101rtn\u0113 \u2013 l\u012bdz 1918. gada febru\u0101rim, t.i. divus vai divarpus gadus, atst\u0101jot ainav\u0101 daudzus artefaktus, bet atmi\u0146\u0101 \u2013 atmi\u0146\u0101s. Tom\u0113r ir j\u0101atz\u012bm\u0113, ka radu\u0161os nelabv\u0113l\u012bgo iemeslu d\u0113\u013c \u0161os ilgsto\u0161\u0101s \u201cs\u0113d\u0113\u0161anas\u201d vien\u0101 poz\u012bcij\u0101 notikumus aiz\u0113noja atmi\u0146\u0101 palieko\u0161\u0101kie un veikl\u0101kie notikumi, bet V\u0101cijas un Krievijas imp\u0113riju sabrukuma \u2013 aktu\u0101l\u0101kie \u0161aj\u0101s zem\u0113s notiku\u0161ie, jaunu valstu veido\u0161an\u0101s notikumi. P\u0101r\u0161alcot Otrajam pasaules karam, viss I. Pasaules kar\u0161 aizg\u0101ja pag\u0101tn\u0113, un t\u0101d\u0101 veid\u0101 pavisam nesenie notikumi tika praktiski aizmirsti. Situ\u0101cija s\u0101ka main\u012bties tikai pav\u0101jinoties Padomju Savien\u012bbai, kad atsevi\u0161\u0137i p\u0113tnieki un novadp\u0113tnieki, saskaroties ar kareivju kaps\u0113t\u0101m un citiem materi\u0101lajiem pieminek\u013ciem, s\u0101ka veikt lauka p\u0113t\u012bjumus un public\u0113t inform\u0101ciju speci\u0101listiem paredz\u0113tajos rakstos[4]<\/a>. Par bunkuru jaut\u0101jumiem s\u0101ka r\u016bp\u0113ties ar\u012b kult\u016bras mantojuma sist\u0113ma, Zarasu un Daugavpils pa\u0161vald\u012bbas, entuziasti un, protams, melnie arheologi. \u0160\u012bs kust\u012bbas rezult\u0101t\u0101 pieauga interese par milit\u0101ro mantojumu. 2003. gad\u0101 viens no \u0161\u012b p\u0113t\u012bjuma autoriem nejau\u0161i paman\u012bja betona celtnes.<\/p>\n\n\n\n N\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 uz Aduti\u0161\u0137u un Did\u017easa\u013ca apk\u0101rtni tika organiz\u0113ta V\u012btauta Di\u017e\u0101 universit\u0101tes studentu eksped\u012bcija, 2005. gad\u0101, nodibinot cie\u0161\u0101kus sakarus ar Zarasu novada muzeju, rad\u0101s vair\u0101k datu, neform\u0101l\u0101s eksped\u012bcijas laik\u0101, piedaloties viet\u0113jiem entuziastiem, objekti tika apskat\u012bti Valda Raku\u010dja un Vladimira Orlova izzino\u0161aj\u0101 eksped\u012bcij\u0101. 2007. gad\u0101 Zarasu novada muzejs organiz\u0113ja konferenci, kuras rezult\u0101t\u0101 ar Zarasu novada domes deput\u0101tes atbalstu tika izdom\u0101ts pl\u0101nveid\u0101 organiz\u0113t p\u0113t\u012bjumus un sagatavot materi\u0101lu Zarasu milit\u0101ri v\u0113sturisk\u0101 parka izveidei. \u0160\u0101da eksped\u012bcija tika organiz\u0113ta taj\u0101 pa\u0161\u0101 2007. gad\u0101. Sakar\u0101 ar izmain\u012bju\u0161os situ\u0101ciju pa\u0161vald\u012bb\u0101, t\u0101l\u0101ka virz\u012bba netika pan\u0101kta, bet sav\u0101ktais materi\u0101ls kalpoja atsevi\u0161\u0137u I. pasaules kara laika nocietin\u0101jumu iek\u013cau\u0161anai aizsarg\u0101jamo kult\u016bras mantojuma objektu sarakstos, ko bija organiz\u0113jis Lietuvas Kult\u016bras mantojuma departaments. Par darb\u012bbu s\u0101ka interes\u0113ties ar\u012b mediji, kas public\u0113ju\u0161i vair\u0101kas speci\u0101l\u0101s filmas, tostarp raid\u012bjumu \u201cAttieksme\u201d. Interese s\u0101ka izplat\u012bties \u0101tr\u0101k, diem\u017e\u0113l rosinot ar\u012b melno arheologu darb\u012bbu. Par\u0101d\u012bj\u0101s ar\u012b pirm\u0101s publik\u0101cijas, kur\u0101s tika public\u0113ta kompleks\u0101 problem\u0101tika. Da\u013ca nocietin\u0101jumu tika iek\u013cauti aizsarg\u0101jamo kult\u016bras mantojuma objektu sarakstos. \u012apa\u0161i j\u0101atz\u012bm\u0113 \u0161iem nocietin\u0101jumiem velt\u012btais Vladimira Orlova raksts gr\u0101mat\u0101 \u201cXX a. fortifikacija\u201d, kur\u0101 pla\u0161i tika izmantoti Krievijas karasp\u0113ku I. armijas dokumenti.[5]<\/a> Ar\u012b 2015. gad\u0101, organiz\u0113jot I. Pasaules kara s\u0101kumam velt\u012btu konferenci \u0123ener\u0101\u013ca Jona \u017demai\u0161a Lietuvas kara akad\u0113mij\u0101, tika organiz\u0113ta izbraukuma s\u0113de Zarasos, re\u0123ion\u0101laj\u0101 muzej\u0101, kur\u0101 min\u0113tais autors prezent\u0113ja savus jaun\u0101kos atzinumus attiec\u012bb\u0101 par p\u0113t\u0101majiem nocietin\u0101jumiem. Pati 2015. gada konference liel\u0101 m\u0113r\u0101 kalpoja turpm\u0101k\u0101s I. pasaules kara izp\u0113tes veik\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n J\u0101piebilst, ka Zarasu novada sabiedr\u012bba atzin\u012bgi nov\u0113rt\u0113ja notieko\u0161os p\u0113t\u012bjumus un publik\u0101cijas, periodiski aktualiz\u0113jot tematikas p\u0113t\u012bjumus. 2019. gad\u0101 ar lielu novada muzeja pal\u012bdz\u012bbu tapa filma \u201cZaras\u0173 operacija 1919 m.\u201d (\u201cZarasu oper\u0101cija 1919. g.\u201d)[6]<\/a>. Pateicoties Zarasu novada pa\u0161vald\u012bbas, t\u016brisma inform\u0101cijas centra un novada muzeja p\u016bl\u0113m, ar Ram\u016bna Ker\u0161a, K\u0113sta Vasi\u013cevska un citu entuziastu pal\u012bdz\u012bbu rad\u0101s ar\u012b \u0161\u012b studija.<\/p>\n\n\n\n Projekta izpild\u012bt\u0101ji p\u0113t\u012bjuma autoriem izvirz\u012bja \u0161\u0101dus uzdevumus:<\/p>\n\n\n\n Objektu identific\u0113\u0161ana ir vissare\u017e\u0123\u012bt\u0101kais un vienlaikus ar\u012b svar\u012bg\u0101kais \u0161\u012bs studijas darbs, jo ir gr\u016bti simtprocent\u012bgi pateikt, kam viena vai otra \u0113ka bija paredz\u0113ta, ja nav tie\u0161u arh\u012bva datu un skaidru, tie\u0161i \u0161im objektam dom\u0101to pl\u0101nu vai liel\u0101 m\u0113roga pl\u0101na, it \u012bpa\u0161i no 88. div\u012bzijas atbild\u012bbas rajona. \u0160aj\u0101 p\u0113t\u012bjuma posm\u0101 neizdev\u0101s ieg\u016bt visus nepiecie\u0161amos pl\u0101nus un kartes, ta\u010du p\u0113t\u012bjumos liel\u0101 m\u0113r\u0101 pavirz\u012bj\u0101s uz priek\u0161u, t\u0101p\u0113c ir iesp\u0113jams identific\u0113t liel\u0101ko da\u013cu nocietin\u0101jumu, nosakot to m\u0113r\u0137i un funkcijas, it \u012bpa\u0161i aizsardz\u012bbas objektiem. Nedaudz gr\u016bt\u0101k ir noteikt saimnieciskajiem-lo\u0123istikas nol\u016bkiem dom\u0101to milit\u0101ro objektu m\u0113r\u0137i, it \u012bpa\u0161i 88. div\u012bzijas posm\u0101. Pieejam\u0101s kartes ir paredz\u0113tas, lai noteiktu 1917. gada situ\u0101ciju, t\u0101p\u0113c ne vienm\u0113r ir skaidrs, vai funkcija, kurai objekti taj\u0101 gad\u0101 bija kalpoju\u0161i, tiem tika pie\u0161\u0137irta ar\u012b iepriek\u0161\u0113jos gados.<\/p>\n\n\n\n \u0145emot v\u0113r\u0101 izvirz\u012btos p\u0113tniecisko uzdevumus, attiec\u012bgi tika izv\u0113l\u0113ta ar\u012b studijas darba strukt\u016bra. Pirmaj\u0101 noda\u013c\u0101 dzi\u013c\u0101ks tiek apskat\u012bts v\u0113sturiskais aizsardz\u012bbas l\u012bnijas veido\u0161an\u0101s konteksts, sasaistot l\u012bdz \u0161im maz korel\u0113ju\u0161\u0101s saiknes starp t\u0101 laika aktu\u0101lajiem notikumiem un konkr\u0113tiem darbiem l\u012bnij\u0101. Otr\u0101 noda\u013ca ir velt\u012bta aizsardz\u012bbas sist\u0113mu V\u0101cij\u0101 teor\u0113tisk\u0101s att\u012bst\u012bbas apskatam, t\u0101d\u0113j\u0101di papildinot Vladimira Orlova p\u0113t\u012bjumus, kas ir balst\u012bti uz Krievijas arh\u012bvu materi\u0101liem. Tre\u0161aj\u0101 noda\u013c\u0101 tiek apskat\u012bts karadarb\u012bbu te\u0101tris, kas ir ietekm\u0113jis paz\u012bmes, kas ir veidoju\u0161as apst\u0101k\u013cus sist\u0113mas lok\u0101lu paz\u012bmju izveido\u0161anai. Ceturt\u0101 noda\u013ca ir velt\u012bta to V\u0101cijas armijas vien\u012bbu, t\u0101s da\u013cu un apak\u0161vien\u012bbu aprakstam, kuras piedal\u012bj\u0101s kaujas darb\u012bb\u0101s vis\u0101 \u0161aj\u0101 laika period\u0101, at\u0161\u0137etinot sare\u017e\u0123\u012bto pie\u0161\u0137ir\u0161anas vienai vai otrai vien\u012bbai bumbu un atbildot uz studijas uzdevuma jaut\u0101jumiem par vien\u012bb\u0101m un komandieriem. Piekt\u0101 noda\u013ca ir velt\u012bta aizsardz\u012bbas sist\u0113mas evol\u016bcijai, \u0161\u012b noda\u013ca ir balst\u012bta galvenok\u0101rt uz leitnanta Hansa Trobsta atmi\u0146\u0101m \u2013 \u013coti v\u0113rt\u012bga p\u0113t\u012bjuma da\u013ca, kam ir augsta ticam\u012bbas pak\u0101pe, \u0161\u012b da\u013ca paskaidro k\u0101, kas un k\u0101p\u0113c tika dar\u012bts. Sestaj\u0101 noda\u013c\u0101 tiks m\u0113\u0123in\u0101ts sasaist\u012bt konkr\u0113tos zin\u0101mos objektus un to funkcijas. Studiju papildin\u0101s pielikumi, kuros tiks izkl\u0101st\u012bts materi\u0101ls objektu lokaliz\u0101cijai un identific\u0113\u0161anai, \u0161aj\u0101 darb\u0101 izmantot\u0101s literat\u016bras un arh\u012bvu avotu saraksti.<\/p>\n\n\n\n Studijas avotu b\u0101zi veidoja public\u0113tie avoti. Pirmaj\u0101 viet\u0101 ir j\u0101min biju\u0161\u0101 77. rezerves div\u012bzijas pionieru rotas komandiera vec\u0101k\u0101 ltn. Hansa Trobsta memu\u0101ri, kas ir bag\u0101t\u012bgi papildin\u0101ti ar fotomateri\u0101lu, kart\u0113m, pl\u0101niem un sh\u0113m\u0101m. T\u0101 k\u0101 pionieri veica liel\u0101ko da\u013cu veido\u0161anas darbu pie m\u016bsu p\u0113t\u0101majiem objektiem, iek\u0101rtojot gan nocietin\u0101jumus, gan infrastrukt\u016bru, \u0161ie memu\u0101ri b\u016bt\u012bb\u0101 atbild uz liel\u0101ko da\u013cu studij\u0101 celto jaut\u0101jumu par to, ko un k\u0101 V\u0101cijas armija dar\u012bja Zarasu apgabal\u0101, kas atrad\u0101s 77. rezerves div\u012bzijas atbild\u012bbas zon\u0101 vis\u0101 p\u0113t\u0101maj\u0101 laika period\u0101. Ir svar\u012bgi atz\u012bm\u0113t, ka autors ne tikai sausi ir izkl\u0101st\u012bjis tehnisko milit\u0101ro materi\u0101lu, bet ar\u012b lielu uzman\u012bbu velt\u012bja ikdienas dz\u012bvei, raksturoja v\u0101cu karav\u012bru pasaules sapratni raksturojo\u0161\u0101s nost\u0101jas, aprakst\u012bja armijas iek\u0161\u0113jo dz\u012bvi un attiec\u012bbas ar viet\u0113jiem iedz\u012bvot\u0101jiem. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka teksts ir uzrakst\u012bts pietiekami atkl\u0101ti, neizvairoties no t\u0101diem asiem jaut\u0101jumiem k\u0101 attiec\u012bbas ar ieslodz\u012btajiem, rekviz\u012bcijas un z\u0101dz\u012bbas, eksist\u0113jo\u0161\u0101s ties\u012bbk\u0101rt\u012bbas apie\u0161anas nost\u0101d\u012bjumi un tml., t\u0101d\u0101 veid\u0101 raksturojot v\u0101cu karav\u012bru piln\u012bgu \u201ciek\u0161\u0113jo\u201d attieksmi. \u0160is \u012bpa\u0161i noder\u012bgais avots un bag\u0101t\u012bgais ikonogr\u0101fiskais materi\u0101ls ir Zarasu novada patriota un projekta organizatora Ram\u016bna Ker\u0161a d\u0101vana studijas autoriem.<\/p>\n\n\n\n Studijas autori ar\u012b ir pacentu\u0161ies iev\u0101kt milit\u0101ro instrukciju un citu avotu b\u0101zi. Otrs galvenais avots \u0161ai studijai bija 1916. g. j\u016bnij\u0101 izdot\u0101 V\u0101cijas armijas lauka poz\u012bciju izb\u016bves instrukcija, kur\u0101 tika sniegtas visp\u0101r\u012bg\u0101s sist\u0113mas izstr\u0101des paz\u012bmes un detaliz\u0113tie konkr\u0113to objektu paraugras\u0113jumi. Instrukcija balst\u012bta galvenok\u0101rt uz Rietumu frontes pieredzi, kas bija uzkr\u0101ta 1914. g. beigas \u2013 1915. g. laika period\u0101. K\u0101 teikts instrukcijas ievad\u0101, t\u0101s ir tikai visp\u0101r\u012bgie nor\u0101d\u012bjumi, l\u0113muma ties\u012bbas atst\u0101jot nocietin\u0101jumu b\u016bv\u0113t\u0101jam, t\u0101p\u0113c uz instrukciju nevajag skat\u012bties k\u0101 uz nepakustin\u0101mo dogmu, ta\u010du instrukcij\u0101 izkl\u0101st\u012bt\u0101 terminolo\u0123ija un visp\u0101r\u012bgie principi ir peln\u012bju\u0161i uztic\u0113\u0161anos un \u013cauj 21. gadsimta p\u0113tniekam izprast Pirm\u0101 pasaules kara eksist\u0113ju\u0161o in\u017eenierlo\u0123iku. T\u0101pat ir sav\u0101kts materi\u0101ls par Krievijas armijas nocietin\u0101jumiem, ko var\u0113s izmantot turpm\u0101kajos darbos.<\/p>\n\n\n\n Studijai \u013coti noder\u0113ja \u0112riha Ludendorfa memu\u0101ri, kas iepaz\u012bstin\u0101ja ar \u0161\u012bs frontes da\u013cas izveides principiem strat\u0113\u0123iskaj\u0101 l\u012bmen\u012b.[7]<\/a><\/p>\n\n\n\n Run\u0101jot par studij\u0101 izmantoto literat\u016bru, grib\u0113tos izcelt divus Lietuv\u0101 sagatavotus darbus \u2013 jau piemin\u0113to Vladimira Orlova rakstu \u201cFortifikacija Pirmojo pasaulinio karo metais (1914\u20131918)\u201d (\u201cFortifik\u0101cija Pirm\u0101 pasaules kara laik\u0101 1914\u20131918\u201d) un Mariusa Pe\u010diu\u013ca rakstu \u201cPirmojo Pasaulinio karo veiksmai Lietuvos teritorijoje 1915 m. rugpj\u016b\u010dio pabaigoje \u2013 rugs\u0117jo m\u0117nes\u012f\u201d (\u201cPirm\u0101 pasaules kara darb\u012bbas Lietuvas teritorij\u0101 1915. g. augusta beig\u0101s \u2013 septembr\u012b\u201d).[8]<\/a> Abi autori savos darbos ir balst\u012bju\u0161ies uz arh\u012bvu avotiem, Vladimirs Orlovs \u2013 uz Krievijas imp\u0113rijas Pirm\u0101s armijas, Mariuss Pe\u010diulis \u2013 uz V\u0101cijas armijas, t\u0101p\u0113c \u0161ie teksti iev\u0113rojami atviegloja studijas autoru darbu. Vladimira Orlova raksta priek\u0161roc\u012bba ir ne tikai ori\u0123in\u0101lavotu izmanto\u0161ana, bet ar\u012b pla\u0161ais izzi\u0146as konteksts, kas autoram \u013c\u0101va veidot v\u0113rt\u012bgus apkopojumus un citus dzi\u013cus secin\u0101jumus. Mariuss Pe\u010diulis pla\u0161i apskat\u012bja milit\u0101r\u0101s darb\u012bbas Lietuvas teritorij\u0101, t\u0101p\u0113c bija iesp\u0113jams \u0101tr\u0101k un ticam\u0101k nov\u0113rt\u0113t V\u0101cijas armijas vien\u012bbas, t\u0101s da\u013cas un apak\u0161vien\u012bbas, to pieredzi, darb\u012bbas raksturu un kvalitat\u012bv\u0101s \u012bpa\u0161\u012bbas.<\/p>\n\n\n\n Par svar\u012bgu avotu k\u013cuvusi inform\u0101cija par V\u0101cijas armijas vien\u012bb\u0101m, t\u0101s da\u013c\u0101m un apak\u0161vien\u012bb\u0101m, k\u0101 ar\u012b komandieriem, kas ir pieejama caur vikip\u0113dijas sist\u0113mu. Lai gan v\u0113sturnieku viedoklis par \u0161o avotu ir skeptisks, rakstos nor\u0101d\u012btie avoti ir neap\u0161aub\u0101mi, t\u0101p\u0113c, neesot iesp\u0113jas pand\u0113mijas apst\u0101k\u013cos samekl\u0113t inform\u0101ciju pa tie\u0161o arh\u012bvos, n\u0101c\u0101s iztikt ar sekund\u0101ro literat\u016bru.<\/p>\n\n\n\n Daudz svar\u012bgas inform\u0101cijas ir izdevies atrast konkr\u0113taj\u0101m milit\u0101raj\u0101m vien\u012bb\u0101m velt\u012btajos izdevumos, kas izdoti laika posm\u0101 starp pasaules kariem. \u0160aj\u0101 p\u0113t\u012bjuma posm\u0101 ir izdevies ieg\u016bt un izv\u0113rt\u0113t 2. V\u0101rmijas regimenta ar 151 k\u0101jniekiem un 33. (Austrumpr\u016bsijas) gr\u0101fa Rona fuzilleru regimenta v\u0113sturi.[9]<\/a> \u0160ajos izdevumos eso\u0161\u0101 inform\u0101cija ir iev\u0101kta no arh\u012bviem un kareivju memu\u0101riem, t\u0101p\u0113c t\u0101s ticam\u012bbas l\u012bmenis ir zem\u0101ks nek\u0101 iepriek\u0161 uzskait\u012btajiem izdevumiem, ta\u010du tie b\u016btiski papildina avotu b\u0101zi ar autentisko materi\u0101lu, fotogr\u0101fij\u0101m un sh\u0113m\u0101m.<\/p>\n\n\n\n Pr\u016bsijas iedz\u012bvot\u0101ju dom\u0101\u0161anas un uzved\u012bbas formu izpratnei \u013coti noder\u0113ja po\u013cu p\u0113tnieka Roberta Trabas monogr\u0101fija, kas velt\u012bta Austrumpr\u016bsijas re\u0123iona specifikai XX. gadsimta I. pus\u0113.[10]<\/a><\/p>\n\n\n\n Darbam bija noder\u012bga literat\u016bra, kas aprakst\u012bja V\u0101cijas okup\u0101cijas re\u017e\u012bmu. Pirmk\u0101rt, t\u0101 ir Gabrieliusa Liulevi\u010diusa monogr\u0101fija, kas velt\u012bta min\u0113tajam re\u017e\u012bmam.<\/p>\n\n\n\n \u012apa\u0161i daudz gr\u0101matu par Pirmo pasaules karu ir izdots V\u0101cij\u0101, ta\u010du Austrumu fronte ar t\u0101du uzman\u012bbu nevar paliel\u012bties, it \u012bpa\u0161i tas ir paman\u0101ms laika posm\u0101 p\u0113c Otr\u0101 pasaules kara. Atsevi\u0161\u0137i grib\u0113tos izcelt V\u0101cijas kara v\u0113stures p\u0113t\u012bjumu valdes sagatavoto rakstu kr\u0101jumu \u201cAizmirst\u0101 fronte\u201d, kas ir velt\u012bts Austrumu frontes specifikas raksturo\u0161anas; min\u0113tais kr\u0101jums \u013coti noder\u0113ja detaliz\u0113ti nov\u0113rt\u0113jot okup\u0101cijas re\u017e\u012bmu, attiec\u012bbas ar viet\u0113jiem iedz\u012bvot\u0101jiem un citus jaut\u0101jumus.<\/p>\n\n\n\n Pirmais pasaules kar\u0161, kas s\u0101k\u0101s 1914. gada vasar\u0101, b\u016btiski main\u012bja Eiropas politisko, ekonomisko un pasaules uzskatu situ\u0101ciju, kas izveidoj\u0101s p\u0113c XIX. gs. s\u0101kuma kariem. Ilgsto\u0161s miers izveidoja apst\u0101k\u013cus izveidoties un nostiprin\u0101ties imp\u0113rij\u0101m, kuras atst\u0101ja savas lo\u0123istikas sist\u0113mas, veidoja ainavu, nost\u0101ju, gar\u012bgo un materi\u0101lo kult\u016bru. Lietuvas valsts, kuru no kartes bija dz\u0113su\u0161i XVIII. gs. 2. pus\u0113 notiku\u0161ie sadal\u012bjumi, k\u013cuva par imp\u0113riju kaujas lauku, cieta daudz zaud\u0113jumu un kait\u0113jumu, bet taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 rad\u0101s ar\u012b jaunas iesp\u0113jas, kuras izmantojot, t\u0101 sp\u0113ja atjaunot savu valstiskumu. Diezgan b\u016btiski \u0161os procesus ietekm\u0113ja Pirm\u0101 pasaules kara darb\u012bbas: manevru 1914.\u20131915. g. un pozicion\u0101lais 1916.\u20131918. g. periods.<\/p>\n\n\n\n V\u0101cijas-Krievijas kar\u0161 k\u0101 Pirm\u0101 pasaules kara sast\u0101vda\u013ca norisin\u0101j\u0101s pla\u0161\u0101 Austrumeiropas rietumu l\u012bdzenuma teritorij\u0101 Vislas, Nemunas un Daugavas baseinos. 1914.\u20131915. gada s\u0101kum\u0101 \u0161\u012b c\u012b\u0146a notika galvenok\u0101rt par Austrumpr\u016bsiju. Krievu uzbrukums beidz\u0101s ar Tannenbergas katastrofu: div\u0101s front\u0113s karojo\u0161ie v\u0101cie\u0161i sp\u0113ja aizst\u0101v\u0113ties un atvair\u012bt Krievijas sp\u0113kus tuvu izejas poz\u012bcij\u0101m. Ziemas laik\u0101 akt\u012bv\u0101m c\u012b\u0146as darb\u012bb\u0101m trauc\u0113ja dabas apst\u0101k\u013ci, bet ziemas beig\u0101s strat\u0113\u0123isku iniciat\u012bvu p\u0101r\u0146\u0113ma V\u0101cija, kas att\u012bst\u012bja uzbrukumu \u017demaitijas \u2013 Kur\u0161as virzien\u0101. Tika izveidots bezprecedenta apjom\u012bgs kaval\u0113rijas karasp\u0113ks, kam bija j\u0101rada katastrof\u0101l\u0101s sekas Krievijas armijai, l\u012bdz\u012bgas 1941. gada kampa\u0146ai, ta\u010du t\u0101 tas nenotika, jo ar\u012b krieviem bija daudz kaval\u0113rijas un vi\u0146i sp\u0113ja veiksm\u012bgi aizst\u0101v\u0113ties Dub\u012bsas l\u012bnij\u0101, \u0160au\u013cu kauj\u0101 un bremz\u0113\u0161anas kauj\u0101s Auk\u0161taitij\u0101. \u0160aj\u0101 laik\u0101 tika sagatavota Daugavas aizsardz\u012bbas l\u012bnija, kur\u0101 iz\u0161\u0137iro\u0161\u0101 loma tika atv\u0113l\u0113ta priek\u0161tiltu nocietin\u0101jumiem pie R\u012bgas un Daugavpils cietok\u0161\u0146a, Kau\u0146as cietok\u0161\u0146a, bet Vi\u013c\u0146as aizsardz\u012bbai tika uzs\u0101kta veidot \u0160irvintu – Mai\u0161agalas – Galves ezera poz\u012bcija. 1915. gada j\u016blij\u0101 XXXX. korpuss s\u0101ka gatavoties uzbrukumam Kau\u0146as cietoksnim, un no 8. l\u012bdz 18. augustam Kau\u0146as cietoksnis tika ie\u0146emts. P\u0113c \u0161\u012bs uzvaras v\u0101cie\u0161i veiksm\u012bgi realiz\u0113ja Nemunas kauju, ie\u0146emot Al\u012btas priek\u0161tilta nocietin\u0101jumu (cietoksni), uz austrumiem no Kau\u0146as notika ariergarda c\u012b\u0146as. Septembra s\u0101kum\u0101 v\u0101cie\u0161iem izdev\u0101s ie\u0146emt Grod\u0146as cietoksni, bet dienvidos \u2014 Lucku. C\u012b\u0146a par Vi\u013c\u0146u v\u0101cie\u0161iem nedeva cer\u0113tos rezult\u0101tus, t\u0101p\u0113c tika nolemts veikt strat\u0113\u0123isku kaval\u0113rijas izr\u0101vienu pie \u0160ven\u010do\u0146iem. Izr\u0101viens piespieda Krieviju atdot v\u0101cie\u0161iem Vi\u013c\u0146u, ta\u010du n\u0101c\u0101s atteikties no pl\u0101niem sagraut Krievijas armiju un pamatvirzien\u0101 p\u0101riet uz aizsardz\u012bbu. Izmantojot p\u0113d\u0113j\u0101s silt\u0101s ned\u0113\u013cas, m\u0113\u0123in\u0101ts ie\u0146emt Daugavpils cietoksni. \u0160\u012bs oper\u0101cijas ietvaros notika c\u012b\u0146as par priek\u0161tilta poz\u012bciju pie Al\u016bkstas. Novembra s\u0101kum\u0101 fronte stabiliz\u0113j\u0101s. Neskatoties uz da\u017e\u0101m veiksm\u012bgi organiz\u0113taj\u0101m aizsardz\u012bbas darb\u012bb\u0101m, 1915. gada vasar\u0101 Krievija cieta s\u0101p\u012bgu zaud\u0113jumu, ko nosauca par \u201cLielo atk\u0101p\u0161anos\u201d.<\/p>\n\n\n\n 1915. gada septembra vid\u016b V\u0101cijas armija sasniedza Daugavas, Daugavpils cietok\u0161\u0146a un Auk\u0161taitijas (Lietuvas) ezeru pieejas. M\u0113\u0123in\u0101jums ie\u0146emt svar\u012bgu Malade\u010dinas dzelzce\u013ca mezglu izdev\u0101s tikai da\u013c\u0113ji, t\u0101 saukt\u0101 \u0160ven\u010do\u0146u izr\u0101viena oper\u0101cijas v\u0101cu rok\u0101s atdeva Vi\u013c\u0146u un dzelzce\u013ca posmu l\u012bdz Turmantai, atst\u0101jot krieviem dzelzce\u013cu Daugavpils-Polocka-Vileika-Malade\u010dna. Tikm\u0113r kaujas Zarasu virzien\u0101 notika \u0161\u0101d\u0101 sec\u012bb\u0101: Krievu armija vispirms m\u0113\u0123in\u0101ja tur\u0113ties Luodis-Samavas-Auslas-Avilis-\u010ci\u010di\u0157a ezeri l\u012bnij\u0101, frontei pace\u013coties uz zieme\u013ciem l\u012bdz Eglaines dzelzce\u013ca pieej\u0101m, no kuras fronte jau griez\u0101s uz zieme\u013caustrumiem, atst\u0101jot Ludvigovu v\u0101cu rok\u0101s l\u012bdz purvain\u0101s Brezaukas upes gr\u012bvai. Krievu poz\u012bcijas izmantoja dabas sniegt\u0101s iesp\u0113jas un atst\u0101ja vi\u0146u rok\u0101s eso\u0161o tiltu p\u0101ri Daugavu net\u0101lu no Al\u016bkstas (l\u012bdz\u012bgu poz\u012bciju bija tur\u0113ju\u0161i bo\u013c\u0161eviki 1919. gada j\u016bnij\u0101-august\u0101). Ta\u010du krieviem \u0161o poz\u012bciju neizdev\u0101s notur\u0113t, vi\u0146iem n\u0101c\u0101s atk\u0101pties l\u012bdz Turmantai – Sm\u0113l\u012bnei – Stelmu\u017eei (Steinensee) – Suvieka ezeram, pamest Eglaini (v\u0101cu Jelowka) dzelzce\u013ca staciju, ta\u010du b\u016bt\u012bb\u0101 notur\u0113ties frontes zieme\u013cu josl\u0101. \u012apa\u0161i noz\u012bm\u012bgas kaujas notika pie Obe\u013cu-Daugavpils dzelzce\u013ca, kur krievi bija uzst\u0101d\u012bju\u0161i vismaz da\u017eas aizsardz\u012bbas l\u012bnijas, turkl\u0101t oktobra beig\u0101s-novembra s\u0101kum\u0101 vi\u0146i organiz\u0113ja pretuzbrukumu v\u0101cu 36. rezerves div\u012bzijas rajon\u0101, ko v\u0101cie\u0161iem izdev\u0101s iztur\u0113t, nos\u016btot 37. k\u0101jnieku div\u012bziju, kas bija Austrumu frontes virskomandiera rezerv\u0113.[11]<\/a><\/p>\n\n\n\n Rezerves vien\u012bbas novembr\u012b tika koncentr\u0113tas Subat\u0113 (v\u0101cu Subbat) rajon\u0101, no kurienes t\u0101m bija j\u0101dodas gar Lietuvas-Kur\u0161a robe\u017eu l\u012bdz Stelmu\u017eei-Johanengofam (v\u0101cu Johannenhof) un tad j\u0101pagrie\u017eas I\u013c\u0123a ezera virzien\u0101 (v\u0101cu Ilzensee). Priek\u0161l\u012bnija g\u0101ja cauri Mikuli\u0161\u0137a ciemam, rezerve apst\u0101j\u0101s me\u017e\u0101 uz zieme\u013ciem no \u0100beli\u0161\u0137iem (latv. \u0100beli\u0161\u0137i). Pulkam nostiprinoties, 36. rezerves div\u012bzijas vien\u012bbas tika atvilkti atpaka\u013c. 4. novembra p\u0113cpusdien\u0101 pulkam bija j\u0101iztur visliel\u0101kais spiediens, ta\u010du poz\u012bcija tika notur\u0113ta, noturot kontaktu ar 150. pulku labaj\u0101 pus\u0113 un 41. pulku kreisaj\u0101 pus\u0113[12]<\/a>.<\/p>\n\n\n\n \u0160aj\u0101s rudens kauj\u0101s 1915. gada ruden\u012b galvenok\u0101rt c\u012bn\u012bj\u0101s 1. rezerves korpuss, pie Ludvigovas \u2013 2. kaval\u0113rijas div\u012bzija un 78. rezerves div\u012bzija, pie Avi\u013ciem \u2013 B div\u012bzija, pie Degu\u010diem \u2013 Bav\u0101rijas kaval\u0113rijas div\u012bzija, aiz kuras g\u0101ja 88. rezerves div\u012bzija. Galu gal\u0101 fronte stabiliz\u0113j\u0101s, rezerves bija izlietoju\u0161as abas puses, vair\u0101k v\u0101cie\u0161i taj\u0101 gad\u0101 neko vairs nevar\u0113ja sasniegt. K\u0101 atkl\u0101j\u0101s v\u0113l\u0101k \u2013 l\u012bdz 1917. gada vasaras beig\u0101m, bet Daugavpils cietok\u0161\u0146a pieej\u0101s \u2013 l\u012bdz 1918. gada 18. febru\u0101rim. V\u0101cijas Austrumu fronte bija sasniegusi t\u0101du pa\u0161u st\u0101vokli k\u0101 V\u0101cijas Rietumu fronte gadu iepriek\u0161. P\u0113c Marnas kaujas un t\u0101 saukt\u0101s \u201cB\u0113g\u0161anas uz j\u016bru\u201d V\u0101cijas un sabiedroto armijas bija izsm\u0113lu\u0161as savu uzbrukuma potenci\u0101lu, manevr\u0113\u0161anas kar\u0161 p\u0101rv\u0113rt\u0101s poz\u012bciju kar\u0101 Par galveno aizsardz\u012bbas l\u012bniju zieme\u013cos p\u0101rv\u0113rt\u0101s Daugavas upes vidusda\u013ca-lejpus upes gultne ar tr\u012bs placdarmiem kreisaj\u0101 krast\u0101 \u2013 R\u012bgas pieej\u0101s un purvainaj\u0101 Lielupes deltas rajon\u0101, J\u0113kabpils rajon\u0101 un Daugavpils pieej\u0101s, t\u0101l\u0101k fronte nost\u0101v\u0113j\u0101s Lietuvas ezeru[13]<\/a> poz\u012bcij\u0101s.<\/p>\n\n\n\n 1915. gada 6.\u20138. decembr\u012b Antantes vad\u012bbas milit\u0101raj\u0101 konferenc\u0113 \u0160antil\u012b tika pl\u0101nots uzs\u0101kt uzbrukumu pavasara-vasaras laik\u0101, piespie\u017eot V\u0101ciju c\u012bn\u012bties uzreiz div\u0101s front\u0113s vienlaic\u012bgi. Sauszemes armijas, flotes sp\u0113ku sinhroniz\u0101cijai vajadz\u0113ja \u013caut sabiedrotajiem izmantot savu kvantitat\u012bvo potenci\u0101lu, un at\u0146emt v\u0101cie\u0161iem iesp\u0113ju p\u0101rdisloc\u0113t vien\u012bbas no vienas frontes uz otru. Tom\u0113r v\u0101cu uzbrukums 1916. gada febru\u0101r\u012b pie Verdenas (fran\u010du Verdun) piespieda p\u0101rskat\u012bt pl\u0101nus. P\u0113c Francijas armijas komandiera \u017dozefa \u017dofra (J. Joffre) un Krievij\u0101 darbojo\u0161os diplom\u0101tu l\u016bguma Krievijas imp\u0113rijas milit\u0101r\u0101 vad\u012bba (\u0421\u0442\u0430\u0432\u043aa \u0412\u0435\u0440\u0445\u043e\u0432\u043d\u043e\u0433\u043e \u0433\u043b\u0430\u0432\u043d\u043e\u043a\u043e\u043c\u0430\u043d\u0434\u0443\u044e\u0449\u0435\u0433\u043e), kuru p\u0113c 1915. gada katastrofas vad\u012bja pats imperators Nikolajs II., pie\u0146\u0113ma l\u0113mumu veikt uzman\u012bbu nov\u0113r\u0161o\u0161o uzbrukumu austrumu front\u0113, negaidot uzbrukumam labv\u0113l\u012bg\u0101kus apst\u0101k\u013cus.<\/p>\n\n\n\n 1916. gads janv\u0101r\u012b \u0123ener\u0101lis A. E. Everts izstr\u0101d\u0101ja provizorisku pretuzbrukuma pl\u0101nu, ko vair\u0101k b\u016btu j\u0101sauc par ideju. Tika uzskat\u012bts, ka sabiedrotie 1916. gada laik\u0101 m\u0113\u0123in\u0101s atg\u016bt zaud\u0113t\u0101s zemes. \u0122ener\u0101lis paman\u012bja, ka \u013coti svar\u012bgi uzbrukumu veikt l\u012bdz pavasara s\u0101kumam, kad purvus un ezerus kl\u0101j ledus. Ta\u010du stimuls pretuzbrukumam bija nevis Krievijas strat\u0113\u0123u idejas, bet gan Francijas l\u016bgums p\u0113c pal\u012bdz\u012bbas. Krievijas imperators un virspav\u0113lnieks Nikolajs II., rea\u0123\u0113jot uz Francijas armijas virspav\u0113lnieka \u017dofra (Joffre) l\u016bgumu nov\u0113rst v\u0101cie\u0161u uzman\u012bbu no vi\u0146u uzs\u0101kt\u0101 uzbrukuma Verdenai, pav\u0113l\u0113ja Krievijas armijai s\u0101kt uzbrukumu pret V\u0101cijas armiju, kas bija nostiprin\u0101jusies Lietuv\u0101 un Zemgal\u0113, k\u0101 ar\u012b S\u0113lij\u0101. Par galveno uzbrukuma uzdevumu, m\u0113r\u0137a rezult\u0101tu tika uzskat\u012bta Jelgavu savienojo\u0161\u0101 l\u012bnija (v\u0101cu Mitau, po\u013cu Mitawa) \u2013 Bausku (v\u0101cu Bowsk) \u2013 Ukmer\u0123i (sen. liet. Vilkmer\u0123i, v\u0101cu Wilkomir) \u2013 Vi\u013c\u0146u (v\u0101cu Wilno). Par starpposma uzbrukuma punktiem uzskat\u012bja Zarasu (Novoalexandrowsk) – \u0160ven\u010do\u0146u – D\u016bk\u0161tas l\u012bnija. Re\u0101la apsprie\u0161an\u0101s par oper\u0101cijas t\u0113mu notika 24. febru\u0101r\u012b. Tika nolemts uzbrukt nekav\u0113joties, p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k, t\u0101tad mart\u0101, kad \u0161aj\u0101 Austrumeiropas l\u012bdzenuma viet\u0101 joproj\u0101m turas sals.<\/p>\n\n\n\n \u0160\u0101ds l\u0113mums ietekm\u0113ja divus b\u016btiskus Krievijai nelabv\u0113l\u012bgus apst\u0101k\u013cus: uzbrukums notika nelabv\u0113l\u012bgajos laika apst\u0101k\u013cos, armijas lo\u0123isti\u0137i nepasp\u0113ja apg\u0101d\u0101t artil\u0113riju ar nepiecie\u0161amo artil\u0113rijas \u0161\u0101vi\u0146u daudzumu. Laika apst\u0101k\u013ci bija vienk\u0101r\u0161i neiesp\u0113jami, pa dienu gaiss sasila, s\u0101ka l\u012bt, ledus uz ezeriem un purviem izkusa, bet nakt\u012b atkal s\u0101ka snigt un atkal palika aukst\u0101k, t\u0101d\u0101 veid\u0101 karav\u012bri nesp\u0113ja veiksm\u012bgi p\u0101rvar\u0113t \u016bdens \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus un \u0101tri p\u0101rskriet ap\u0161audes zonu, bet iestr\u0113gu\u0161i uzbrukuma laik\u0101 bija atst\u0101ti nomirt no sasal\u0161anas un mitruma. \u012apa\u0161i tr\u016bka artil\u0113rijas \u0161\u0101vi\u0146u: saska\u0146\u0101 ar noteiktajiem standartiem, 107 mm lielgabaliem un 152 mm haubic\u0113m uz dienu bija j\u0101b\u016bt tikai 50 \u0161\u0101vi\u0146iem, 122 mm lielgabaliem \u2013 100, 76,2 mm \u2013 200, bet re\u0101li tiem bija tikai puse no paredz\u0113t\u0101 daudzuma. Krievijas armijai tr\u016bka ar\u012b \u0161autenes. Galvenajai 2. armijai pietr\u016bka vair\u0101k nek\u0101 23 000 vien\u012bbu[14]<\/a>.<\/p>\n\n\n\n Papildu uzbrukumam Naru\u010da ezera rajon\u0101 tika veiktas ar\u012b citas uzman\u012bbas nov\u0113r\u0161anas oper\u0101cijas, kas ietekm\u0113ja v\u0101cu aizsardz\u012bbas sist\u0113mu cit\u0101s Austrumu frontes viet\u0101s. Krievijas imp\u0113rijas Zieme\u013cu frontei bija ar 12. armijas (komandieris Gorbatovskis (B. \u041d. \u0413\u043e\u0440\u0431\u0430\u0442\u043e\u0432\u0441\u043a)) karasp\u0113ku j\u0101veic uzbrukums Bauskas virzien\u0101, Rietumu frontes 10. armijai (komandieris E. A. Radkevi\u010dius \u2013 (\u0415. \u0410. \u0420\u0430\u0434\u043a\u0435\u0432\u0438\u0447)) \u2013 Vi\u013c\u0146as virzien\u0101, bet pa\u0161as frontes 1. armijai (komandieris kaval\u0113rijas \u0123ener\u0101lis A. I. \u013bitvinovs (\u0410.<\/a> \u0418.<\/a> \u041b\u0438\u0442\u0432\u0438\u043d\u043e\u0432<\/a>)) \u2013 Vi\u013c\u0146as virzien\u0101. Kop\u0113j\u0101 sp\u0113ku attiec\u012bba, p\u0113c Krievijas armijas datiem, bija 1:2 par labu Krievijai. Pamatuzbrukuma virzien\u0101 krieviem izdev\u0101s izlauzties l\u012bdz 9 kilometriem, p\u0101rvar\u0113t stiep\u013cu barjeras un p\u0101rvar\u0113t divas aizsardz\u012bbas l\u012bnijas. Tom\u0113r ar to, ko vi\u0146iem izdev\u0101s paveikt V\u0101cijas front\u0113, nepietika, lai veiktu lielu izr\u0101vienu, lai gan upuru skaits bija viens no liel\u0101kajiem vis\u0101 laika posm\u0101 no 1916. l\u012bdz 1917. gadam \u2013 run\u0101 par aptuveni 100 000 boj\u0101g\u0101ju\u0161o, no kuriem aptuveni 12 procentus sast\u0101d\u012bja nosalu\u0161ie[15]<\/a>. \u0160\u012bs ap\u0161aub\u0101m\u0101s v\u0113rt\u012bbas \u201cuzvaras\u201d skait\u013ci ac\u012bmredzami ir katastrof\u0101li. Atmetot visus augst\u0101k min\u0113tos krieviem nelabv\u0113l\u012bgos argumentus, \u0161im p\u0113t\u012bjumam ir \u013coti svar\u012bgi secin\u0101jumi. Vispirms krievi nenov\u0113rt\u0113ja v\u0101cu sp\u0113jas uzst\u0101d\u012bt pozicion\u0101lo aizsardz\u012bbu, un otro aizsardz\u012bbas l\u012bniju, neietekm\u0113t\u0101s artil\u0113rijas uguns esam\u012bbas faktu, iek\u013cuva koncentr\u0113t\u0101s artil\u0113rijas, flanga lo\u017emet\u0113ju un front\u0101l\u0101s \u0161aute\u0146u uguns zon\u0101s, t\u0101d\u0113j\u0101di piedz\u012bvojot milz\u012bgus zaud\u0113jumus. V\u0101cie\u0161i ar\u012b saprata, ka koncentr\u0113ts uzbrukums var salauzt aizsardz\u012bbu, it \u012bpa\u0161i, ja uzbr\u016bk vair\u0101k piem\u0113rot\u0101 laik\u0101 un ar liel\u0101ku artil\u0113rijas mun\u012bciju. V\u0101cijas aizsardz\u012bbu \u013coti nostiprin\u0101ja visi pas\u0101kumi, kas bija saist\u012bti ne tikai ar ierakumiem, stiep\u013cu barjer\u0101m un uguns mijiedarb\u012bbas sist\u0113m\u0101m, bet ar\u012b pasp\u0113ts uzb\u016bv\u0113t ce\u013cus un platslie\u017eu un \u0161aurslie\u017eu dzelzce\u013ca posmus, kas \u013c\u0101va \u0101tri p\u0101rmest rezerves. Krievi ar\u012b nenov\u0113rt\u0113ja v\u0101cie\u0161u sp\u0113jas notur\u0113t tikai tre\u0161da\u013cu karasp\u0113ka vado\u0161aj\u0101s poz\u012bcij\u0101s, t\u0101p\u0113c artil\u0113rijas uguns nav ietekm\u0113jusi karasp\u0113ka pamatmasu. Interesanti, ka krievi t\u0101 ar\u012b nesaprata savas sak\u0101ves iemeslu, vainojot laika apst\u0101k\u013cus, lo\u0123istiku, steidz\u012bgos komandierus vai sabiedroto spiedienu. V\u0101cie\u0161i cieta \u012bpa\u0161i mazus zaud\u0113jumus pateicoties nopietnai, var teikt, zin\u0101tniskai pieejai aizsardz\u012bbas organiz\u0113\u0161an\u0101. Bet taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 tika saprasts, ka nepiecie\u0161ama turpm\u0101ka sist\u0113mas pilnveido\u0161ana, tostarp Daugavpils virzien\u0101.<\/p>\n\n\n\n J\u0101piebilst, ka liel\u0101kais uzbrukums m\u016bsu p\u0113t\u0101m\u0101s frontes posm\u0101 bija att\u012bst\u012bts Dr\u016bk\u0161u ezera apkaim\u0113, kur uzbruka Zieme\u013cu frontei pieder\u0113ju\u0161ais Kuropatkina korpuss, tika aptur\u0113ts Rihthofena kaval\u0113rijas korpusa pretuzbrukums. K\u0101 ar\u012b uzbrukumu sagaid\u012bja 8. armija, kam uzbruka pie Jakob\u0161tates (v\u0101cu Jakobstatd, latv. J\u0113kabpils) un pie Daugavpils, kur aizsardz\u012bbu tur\u0113ja \u0160olca armijas grupa. Hutiera (Hutier) korpuss visliel\u0101k\u0101s kr\u012bzes laik\u0101 tika pietiekami pastiprin\u0101ts ar 107. un 118. k\u0101jnieku div\u012bziju un 80. rezerves div\u012bziju[16]<\/a>.<\/p>\n\n\n\n 1916. gada marta krievu uzbrukums par\u0101d\u012bja Krievijas armijas nesp\u0113ju organiz\u0113t uzbrukuma oper\u0101cijas, un taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 k\u013cuva ac\u012bmredzami v\u0101cu aizsardz\u012bbas tr\u016bkumi. Koncentr\u0113\u0161an\u0101s uz priek\u0161\u0113j\u0101m poz\u012bcij\u0101m bija atbilsto\u0161a ikdienas rut\u012bnas zi\u0146\u0101, ta\u010du krieviem organiz\u0113jot savus uzbrukumus lab\u0101k, izv\u0113loties atbilsto\u0161o laiku un vismaz kaut cik sinhroniz\u0113jot iero\u010du mijiedarb\u012bbu, bija iesp\u0113jams cer\u0113t, ka priek\u0161\u0113j\u0101s l\u012bnijas tiks b\u016btiski izn\u012bcin\u0101tas un nopietn\u0101ko preto\u0161anos noorganiz\u0113t neizdosies, t\u0101p\u0113c vair\u0101k uzman\u012bbas bija j\u0101velt\u012b otrajai kaujas l\u012bnijai rezerves l\u012bnijas viet\u0101, visneaizsarg\u0101t\u0101kaj\u0101s viet\u0101s organiz\u0113jot rezerves aizmugures l\u012bnijas ier\u012bkojumu. K\u0101 ar\u012b bija skaidrs, ka da\u013c\u0113jas krievu veiksmes gad\u012bjum\u0101 palielin\u0101s flanga uguns noz\u012bme, t\u0101p\u0113c ir svar\u012bgi aizsardz\u012bbas l\u012bniju reorganiz\u0113t daudzl\u012bniju poz\u012bcij\u0101, veidojot kaujas centrus, kas sp\u0113j aizsarg\u0101ties ne tikai no frontes, bet ar\u012b no flanga. T\u0101d\u0101 veid\u0101 t\u0101l\u0101ka V\u0101cijas armijas aizsardz\u012bbas nostiprin\u0101\u0161ana notika moderniz\u0113jot jau izveidot\u0101s poz\u012bcijas, izveidojot atsevi\u0161\u0137us kaujas mezglus (Gefechtsst\u00e4nde, sa\u012bsin\u0101ti k\u0101 Gef. St., jeb G.S., tiem bija fiks\u0113tie numuri, pirmais r\u0101d\u012bja k\u0101rtas numuru, bet otrais \u2013 k\u0101jnieku pulka numuru), atsevi\u0161\u0137\u0101s poz\u012bcijas tika pastiprin\u0101tas ar papildu l\u012bnij\u0101m[17]<\/a>. L\u012bdz\u012bgi tika mar\u0137\u0113tas ar\u012b baterijas. Re\u0101l\u0101 aina tom\u0113r b\u016btiski at\u0161\u0137\u012br\u0101s no principi\u0101l\u0101s sh\u0113mas, jo tika rado\u0161i izmantotas ezeru un mitr\u0101ju apvidus sniegt\u0101s priek\u0161roc\u012bbas. Pilnais aizsardz\u012bbas dzi\u013cums tika izstr\u0101d\u0101ts tikai uzbrukumam piem\u0113rotaj\u0101s viet\u0101s. T\u0101d\u0101 veid\u0101 tika izveidota efekt\u012bva sist\u0113ma, bet mar\u0137\u0113jumi un nosaukumi tika izveidoti t\u0101, lai var\u0113tu orient\u0113ties taj\u0101 neregul\u0101r\u0101s formas labirint\u0101. Krievu armijas aizsardz\u012bbas poz\u012bcijas bija viegl\u0101k nolas\u0101mas, t\u0101s sast\u0101v\u0113ja no viens otru p\u0101rkl\u0101jo\u0161ajiem aizsardz\u012bbas mezgliem, kas p\u0101rsvar\u0101 bija izvietoti pakalnos, no kuriem katrs sast\u0101v\u0113ja no vair\u0101k\u0101m aizsardz\u012bbas l\u012bnij\u0101m. Diez vai regularit\u0101te \u0161eit ir bijusi priek\u0161roc\u012bba, jo t\u0101 pal\u012bdz\u0113jusi ienaidnieka artil\u0113rijai veiksm\u012bgi uzbrukt izv\u0113l\u0113tajai aizsardz\u012bbas poz\u012bcijai.<\/p>\n\n\n\n P\u0113c 1917. gada febru\u0101ra revol\u016bcijas atk\u0101p\u0101s no amata Krievijas imperators Nikolajs II., varu nododot savam mazgad\u012bgajam d\u0113lam, ta\u010du vi\u0146a l\u0113mums neizveidoja apst\u0101k\u013cu situ\u0101cijas normaliz\u0113\u0161an\u0101s valst\u012b, bet gan noveda pie fundament\u0101las varas mai\u0146as \u2013 Krievija p\u0101rst\u0101ja past\u0101v\u0113t k\u0101 imp\u0113rija, t\u0101s vad\u012bba tika nodota pagaidu vald\u012bbai, kuru vad\u012bja grafs Georgijs Lvovs, bet faktiski \u2013 Aleksandra Kerenska rok\u0101s. Turkl\u0101t faktisko varu saglab\u0101ja ar\u012b kreiso partiju iespaid\u0101 biju\u0161\u0101s, tautu p\u0101rst\u0101v\u0113ju\u0161\u0101s padomes. \u0160\u0101da divvald\u012bba dr\u012bz vien sk\u0101ra ar\u012b Krievijas armiju, kas saglab\u0101ja aktivit\u0101ti kar\u0101, ta\u010du taj\u0101 ar\u012b izveidoj\u0101s divvald\u012bba, kad milit\u0101rajai vad\u012bbai savas darb\u012bbas bija j\u0101saska\u0146o ar karav\u012bru un matro\u017eu (j\u016brnieku) padom\u0113m. \u0160\u0101da situ\u0101cija rad\u012bja apst\u0101k\u013cus par\u016bp\u0113ties par kareivju liet\u0101m un k\u0101du laiku, lik\u0101s, rad\u012bs apst\u0101k\u013cus nostiprin\u0101t armiju no iek\u0161puses un apak\u0161as, ta\u010du realit\u0101t\u0113 armij\u0101 ir par\u0101d\u012bj\u0101s anarhijas, izr\u0113\u0137in\u0101\u0161anos ar cit\u0101di dom\u0101jo\u0161ajiem procesi, kas it \u012bpa\u0161i b\u012bstami Krievij\u0101, kur jebk\u0101da izdab\u0101\u0161ana tiek v\u0113rt\u0113ta k\u0101 v\u0101jums. Tom\u0113r Krievija joproj\u0101m bija sp\u0113j\u012bga notur\u0113t fronti, da\u017e\u0101diem reorganiz\u0101cijas procesiem bija potenci\u0101ls. Viens no \u0161\u0101diem risin\u0101jumiem bija nacion\u0101lo vien\u012bbu izveide Krievijas armij\u0101. L\u012bdz\u0101s jau agr\u0101k biju\u0161aj\u0101m latvie\u0161u vien\u012bb\u0101m rad\u0101s po\u013cu, lietuvie\u0161u un citu tautu vien\u012bbas, kuru motiv\u0101cija joproj\u0101m bija augsta, bet pien\u0101kumu apzin\u0101\u0161an\u0101s augsta. \u0160\u0101das vien\u012bbas rad\u012bja r\u016bpes V\u0101cijas armijai, it \u012bpa\u0161i Polijas gad\u012bjum\u0101, kur noska\u0146ojums nebija \u012bpa\u0161i labv\u0113l\u012bgs v\u0101cie\u0161iem.<\/p>\n\n\n\n Lai paceltu armijas noska\u0146ojumu, Krievijai bija j\u0101atdz\u012bvina frontes kust\u012bba, jo bezj\u0113dz\u012bgais s\u0113d\u0113\u0161ana ierakumos gal\u012bgi demoraliz\u0113ja armiju un kalpoja revolucion\u0101ras neapmierin\u0101t\u012bbas pieaugumam. Uzs\u0101kt uzbrukumu Krieviju sp\u0113c\u012bgi spieda ar\u012b sabiedrotie, kuri izdz\u012bvoja kr\u012bzi p\u0113c \u012bpa\u0161i neveiksm\u012bg\u0101s Somas kaujas, kas beidz\u0101s 1916. gada novembr\u012b un kas nodemonstr\u0113ja Antantes nesp\u0113ju veikt uzbrukuma oper\u0101cijas, izs\u012bkumu un cer\u012bbas zaud\u0113\u0161anu. Past\u0101v\u0113ja nep\u0101rprotamas briesmas, ka Sabiedrotie aizies separ\u0101tisko p\u0101rrunu ce\u013c\u0101, kas b\u016btu piln\u012bga V\u0101cijas uzvara. P\u0101vesta un V\u0101cijas pied\u0101v\u0101tie m\u0113\u0123in\u0101jumi uzs\u0101kt miera p\u0101rrunas netika atbalst\u012bti, jo Antantes p\u0101rrunu poz\u012bcija izskat\u012bj\u0101s slikti. T\u0101d\u0101 veid\u0101 joproj\u0101m past\u0101v\u0113ja ticam\u012bba, ka Krievija m\u0113\u0123in\u0101s salauzt fronti.<\/p>\n\n\n\n Situ\u0101cija Krievijas front\u0113 s\u0101ka v\u0113l vair\u0101k pasliktin\u0101ties, jo Vladimirs \u013be\u0146ins, kur\u0161 apr\u012bl\u012b tika transport\u0113ts uz Krieviju par v\u0101cu naudu, pl\u0101nveid\u012bg\u0101k s\u0101ka mobiliz\u0113t radik\u0101los sp\u0113kus. Krievijas divvald\u012bbas rad\u012bt\u0101 atmosf\u0113ra b\u016bt\u012bb\u0101 sagr\u0101va armiju, taj\u0101 s\u0101ka vald\u012bt haoss un neskaidr\u012bba. Jau vasaras laik\u0101 bija skaidrs, ka Krievijas armijai nav uzbrukuma potenci\u0101la, bet iek\u0161\u0113j\u0101s sair\u0161anas process \u013c\u0101va cer\u0113t uz v\u0101ju pretest\u012bbu. V\u0101cu armija s\u0101ka gatavoties uzbrukuma oper\u0101cij\u0101m pie Daugavas. K\u0101 liecina 33. k\u0101jnieku pulka v\u0113sture[18]<\/a>, gatavo\u0161an\u0101s p\u0101rejai uz uzbrukuma notika pl\u0101nveid\u012bgi, uzkr\u0101jot rezerves un stiprinot frontes aizsardz\u012bb\u0101 \u201cies\u0113du\u0161\u0101s\u201d div\u012bzijas. \u0160\u012bs oper\u0101cijas s\u0101k\u0101s 1917. gada 1. septembr\u012b ar V\u0101cijas flotes darb\u012bb\u0101m R\u012bgas l\u012bc\u012b. J\u016brnieku darb\u012bbas dr\u012bz vien sagaid\u012bja darb\u012bbas ar\u012b uz sauszemes, taj\u0101 pa\u0161\u0101 dien\u0101 p\u0113c artil\u0113rijas sagatavo\u0161an\u0101s v\u0101cie\u0161i fors\u0113ja Daugavu pie Ik\u0161\u0137iles un izveidoja nopietnu placdarmu, bet sekund\u0101rais trieciens no Jelgavas (Mitau) gal\u012bgi salauza R\u012bgas aizsardz\u012bbu. T\u0101d\u0101 veid\u0101 tr\u012bs gadus past\u0101v\u0113jus\u012b Daugavas l\u012bnijas aizsardz\u012bba tika salauzta, bet liels ieslodz\u012bto skaits un sabot\u0101\u017eas gad\u012bjumi liecin\u0101ja, ka l\u012bdz\u012bgs liktenis sagaida ar\u012b visu Krievijas armiju. \u0122ener\u0101\u013ci vairs nedom\u0101ja par aizsardz\u012bbu, bet par c\u012b\u0146u ar haosu, t\u0101p\u0113c v\u0101cu uzbrukums p\u0101rmet\u0101s uz M\u016bnzundas (Rietumigaunijas arhipel\u0101ga) sal\u0101m (oper\u0101cija Albions). Visas \u0161\u012bs darb\u012bbas un bo\u013c\u0161eviku apv\u0113rsums Petrograd\u0101 noveda pie 1917. g. decembra miera p\u0101rrun\u0101m. V\u0101cie\u0161i v\u0113l\u0113j\u0101s patur\u0113t sev zemes, kuras vi\u0146i de facto<\/em> p\u0101rvald\u012bja, ta\u010du Krievijas galvenais sarunved\u0113js Leons Trockis atteic\u0101s parakst\u012bt miera l\u012bgumu, ie\u0146emot neskaidru nost\u0101ju \u201cne miera, ne kara\u201d, jo cer\u0113ja, ka dr\u012bzum\u0101 pa\u0161\u0101 V\u0101cij\u0101 notiks revol\u016bcija. \u0160\u0101di vienpus\u0113ji pazi\u0146ojumi v\u0101cie\u0161us neapmierin\u0101ja, t\u0101p\u0113c vi\u0146i nol\u0113ma karu turpin\u0101t t\u0101l\u0101k un b\u016btiski main\u012bt p\u0113ckara karti, p\u0101rv\u0113r\u0161ot Krieviju par mazu, iesp\u0113jams, pat atkar\u012bgu valsti\u0146u. 8. febru\u0101r\u012b tika parakst\u012bts l\u012bgums ar marione\u0161u Ukrainas Republiku. V\u0101cija v\u0113lreiz veica savu sp\u0113ku p\u0101rme\u0161anu un neilgi p\u0113c Lietuvas padomes 16. febru\u0101ra deklar\u0101cijas pie\u0146em\u0161anas 18. febru\u0101r\u012b s\u0101ka uzbrukumu, kas beidz\u0101s ar lielas teritorijas ie\u0146em\u0161anu \u2013 oper\u0101cija Faust\u0161lags (Unternehmen Faustschlag). Milit\u0101r\u0101s oper\u0101cijas sasniedza Daugavpili jau pirmaj\u0101 uzbrukuma dien\u0101. V\u0101cie\u0161i var\u0113ja uzbrukt ne tikai no dienvidiem un dienvidrietumiem, bet ar\u012b no R\u012bgas un J\u0113kabpils puses. Run\u0101, ka visp\u0101r ar\u012b nebija nek\u0101das aizsardz\u012bbas, pils\u0113ta bija aiz\u0146emta atbraucot vilcienu. V\u0101cu zieme\u013cu grupa, kas sast\u0101v\u0113ja no 16 div\u012bzij\u0101m, uzbruka v\u0101jajiem sarkankrievu (tikko ies\u0101kta form\u0113t Sarkan\u0101 gvarde) un sarkanlatvie\u0161u str\u0113lnieku sp\u0113kiem. Cietoksnis tika ie\u0146emts jau pirmaj\u0101 dien\u0101, v\u0113l\u0101k kara darb\u012bbas p\u0101r\u0146\u0113ma visu Latgali, v\u0113l\u0101k p\u0101rmet\u0101s uz Pleskavu un Narvu[19]<\/a>. T\u0101d\u0101 veid\u0101 V\u0101cijas izveidot\u0101 nocietin\u0101jumu sist\u0113ma, kas b\u016btu var\u0113jusi k\u013c\u016bt par jaun\u0101s Imp\u0113rijas austrumu robe\u017eu, l\u012bdz\u012bga Romas imp\u0113rijas laiku robe\u017eas nocietin\u0101jumiem \u2013 lim\u0113m, zaud\u0113ja savu noz\u012bmi un m\u016bris krietni p\u0101rc\u0113l\u0101s uz zieme\u013ciem un austrumiem.<\/p>\n\n\n\n 1915.\u20131917. gad\u0101 izveidot\u0101s aizsardz\u012bbas poz\u012bcijas netie\u0161i ietekm\u0113ja kara darb\u012bbas 1918.\u20131921. gad\u0101. Karam beidzoties rietumos, kad V\u0101cijas armij\u0101 rad\u0101s revolucion\u0101rais noska\u0146ojums, biju\u0161\u0101s imp\u0113rijas armija bija spiesta atk\u0101pties. Lai gan pieredze no milit\u0101raj\u0101m gudr\u012bb\u0101m pras\u012bja atgrie\u0161anos 1915.\u20131918. gada poz\u012bcij\u0101s, re\u0101lo iesp\u0113ju v\u0101cu 10. armijai nebija, t\u0101p\u0113c tika nolemts atk\u0101pties uz Pr\u016bsijas robe\u017eu aptvero\u0161o Nemunas-Dub\u012bsas l\u012bniju, saglab\u0101jot svar\u012bg\u0101ko dzelzce\u013cu kontroli. V\u0101cie\u0161u rok\u0101s palika Grod\u0146as, Al\u012btas un Kau\u0146as cietok\u0161\u0146i, tos tika nolemts aizst\u0101v\u0113t tikm\u0113r, kam\u0113r armija tiks reorganiz\u0113ta uz jaunaj\u0101m, uz freikorpusu[20]<\/a> pamata veidotaj\u0101m vien\u012bb\u0101m.<\/p>\n\n\n\n Daugavpils cietoksnis bez kaujas non\u0101ca Padomju Krievijas armijas rok\u0101s un \u0101tri k\u013cuva par operat\u012bvo b\u0101zi Latvijas un Lietuvas front\u0113. Tikai neliela da\u013ca Padomju Lietuvas tika p\u0101rvald\u012bta no ie\u0146emt\u0101s Vi\u013c\u0146as. Bo\u013c\u0161eviku vald\u012b\u0161ana nav \u0161\u012bs studijas uzdevums, ta\u010du bo\u013c\u0161eviku armijas vad\u012bb\u0101 bija vair\u0101ki virsnieki no 1. armijas, kura tur\u0113ja aizsardz\u012bbas poz\u012bciju studijai noz\u012bm\u012bgaj\u0101 zon\u0101 Pirm\u0101 pasaules kara laik\u0101. Dabiski, ka, padomju armijai atk\u0101pjoties, 1919. gada maij\u0101-j\u016bnij\u0101 rad\u0101s situ\u0101cija, kas bija l\u012bdz\u012bga 1915. gada rudenim. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka padomju varai izdev\u0101s organiz\u0113t aizsardz\u012bbu daudz t\u0101l\u0101k\u0101s pieej\u0101s, paturot Zarasus sav\u0101s rok\u0101s (aizsardz\u012bba starp Daugai\u013ciem un Degu\u010diem) un uz austrumiem no Obe\u013ciem, un tikai 1919. gada augusta beig\u0101s pateicoties veiktajai Zarasu oper\u0101cijai un paral\u0113li veiktajai Polijas armijas ofens\u012bvai aizsardz\u012bba tika salauzta. Z\u012bm\u012bgi, ka, lai gan padomju vara cer\u0113ja notur\u0113ties savas vecaj\u0101s poz\u012bcij\u0101s, tas vi\u0146iem neizdev\u0101s un uzbrukums sasniedza pa\u0161as Daugavpils pieejas, net\u0101lu no Gr\u012bvas forta. Ta\u010du ar\u012b \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 fronte apst\u0101j\u0101s un pozicion\u0101l\u0101s c\u012b\u0146as norisin\u0101j\u0101s l\u012bdz 1920. gada janv\u0101rim, kad norun\u0101ju\u0161ies latvie\u0161u un po\u013cu sp\u0113ki atc\u0113la lietuvie\u0161us no uzbrukuma, bet p\u0113c da\u017e\u0101m dien\u0101m po\u013cu armija ie\u0146\u0113ma Daugavpils cietoksni. Politisku apsv\u0113rumu d\u0113\u013c \u0161is cietoksnis tika nodots latvie\u0161iem. Neatkar\u012bg\u0101s Latvijas gados cietoksn\u012b tika disloc\u0113ta Latgales div\u012bzija.<\/p>\n\n\n\n V\u0101cu armijas aizsardz\u012bbas strat\u0113\u0123ija Austrumu front\u0113 bija paredz\u0113jusi izmantot ar iztur\u012bgajiem fortifik\u0101cijas l\u012bdzek\u013ciem (Klaip\u0113das, Kara\u013cau\u010du, Boyen cietoksnis Gi\u017e\u012bcko). L\u00f6tzen, po\u013cu Gi\u017cycko,)) nostiprin\u0101to upju un ezeru sist\u0113mu Austrumpr\u016bsij\u0101, kas bija piem\u0113rota pastiprin\u0101tai aizsardz\u012bbai, un kuras efektivit\u0101ti nodro\u0161in\u0101ja labi att\u012bst\u012bts dzelzce\u013cu un autoce\u013cu t\u012bkls. Vajadz\u012bbas gad\u012bjum\u0101 V\u0101cijas armija var\u0113ja atk\u0101pties aiz Vislas, pie kuras tika ier\u012bkots atsevi\u0161\u0137s cietok\u0161\u0146u t\u012bkls (Tor\u016bne (v\u0101cu Torn, po\u013cu Toru\u0144), Grudzjondza (v\u0101cu Graudenz, po\u013cu Grudzi\u0105dz), Gda\u0146ska (v\u0101cu Danzig, po\u013cu Gda\u0144sk). \u0160\u012b sist\u0113ma tika p\u0101rbaud\u012bta 1914. gada ruden\u012b, kad Krievijas armija, nesagaidot mobiliz\u0101cijas beigas, ar 1. un 2. armijas sp\u0113kiem m\u0113\u0123in\u0101ja ie\u0146emt Austrumpr\u016bsiju. \u0160o uzbrukumu izjauca lo\u0123istikas probl\u0113mas (da\u017e\u0101da platuma dzelzce\u013ci) un pa\u0161as Krievijas 1. un 2. armijas iek\u0161\u0113j\u0101s probl\u0113mas, t\u0101p\u0113c iestr\u0113gus\u012b armija tika sagrauta t\u0101 sauktaj\u0101 Tanenbergas (v\u0101cu Tannenberg) kauj\u0101: 2. armija tika ielenkta, 1. \u2013 tika izstumta ar milz\u012bgiem zaud\u0113jumiem. T\u0101d\u0101 veid\u0101 Pr\u016bsijas aizsardz\u012bbas koncepcija b\u016bt\u012bb\u0101 apstiprin\u0101j\u0101s un to var\u0113ja piel\u0101got ar\u012b no jauna 1915. g. ie\u0146emtaj\u0101m teritorij\u0101m. Noteikta pl\u0101no\u0161ana bija jau oper\u0101cijas laik\u0101, cen\u0161oties ie\u0146emt Daugavas l\u012bniju un Lietuvas (Auk\u0161taitijas) ezeru joslu, sasniedzot noz\u012bm\u012bgus administrat\u012bvos centrus (R\u012bga, Daugavpils) un dzelzce\u013ca mezglus (Malade\u010dnas), t\u0101d\u0113j\u0101di nodro\u0161inot gan aizsardz\u012bbas poz\u012bcijas, gan placdarmus t\u0101l\u0101kajam uzbrukumam, ja t\u0101ds b\u016btu nepiecie\u0161ams. Lai gan ne visi m\u0113r\u0137i bija sasniegti, jaun\u0101 aizsardz\u012bbas poz\u012bcija b\u016bt\u012bb\u0101 apmierin\u0101ja V\u0101cijas strat\u0113\u0123us: liel\u0101k\u0101s upes lejtece Baltijas austrumu piekrast\u0113, ezeri un mitr\u0101ji veidoja \u0113rtus aizsardz\u012bbas apst\u0101k\u013cus, tom\u0113r lai to izdar\u012btu ar ierobe\u017eotiem resursiem, bija nepiecie\u0161ams ar lauka fortifik\u0101cijas l\u012bdzek\u013ciem nostiprin\u0101t svar\u012bg\u0101kus virzienus, p\u0101rveidot dzelzce\u013ca t\u012bklu un nodro\u0161in\u0101t \u0113rtu atk\u0101p\u0161an\u0101s poz\u012bciju, ja b\u016btu nepiecie\u0161ams atk\u0101pties. \u0160im m\u0113r\u0137im \u013coti piem\u0113rotas bija Nemunas un Dub\u012bsas l\u012bnijas, kas aptv\u0113ra Austrumpr\u016bsijas pieejas, pie kuras atrad\u0101s Kau\u0146as cietoksnis, kas ar komunik\u0101cij\u0101m bija saist\u012bts ar visu 1915. gad\u0101 ie\u0146emto teritoriju un bija pietiekami t\u0101lu no frontes un tuvu V\u0101cijas infrastrukt\u016brai, un Grod\u0146as cietoksnis, kas aptv\u0113ra Var\u0161avas-Vi\u013c\u0146as virzienu. Brestas cietoksnis dro\u0161i sarg\u0101ja Minskas-Var\u0161avas virzienu, aiz kura joproj\u0101m bija Vislas poz\u012bcijas, ta\u010du ticam\u012bba, ka vajadz\u0113s tik dzi\u013ci atk\u0101pties, bija minim\u0101la. T\u0101d\u0101 veid\u0101 V\u0101cijas strat\u0113\u0123i veiksm\u012bgi p\u0101r\u0146\u0113ma 1879. \u20131914. gad\u0101 celto cietok\u0161\u0146u sist\u0113mu Krievijas rietumu da\u013c\u0101, ko bija paredz\u0113ts piesegt ar lauka nocietin\u0101jumiem Daugavas-Lietuvas ezeru l\u012bnij\u0101. \u0160aj\u0101 l\u012bnij\u0101 bija iesp\u0113jams veiksm\u012bgi aizst\u0101v\u0113ties, izmantojot vid\u0113j\u0101s un zem\u0101s kaujas v\u0113rt\u012bbas vien\u012bbas, kuru sast\u0101v\u0101 bija landvera rezerve un mobiliz\u0101cijas pal\u012bgrezerve (Erzatz), invest\u0113jot in\u017eeniertehniskaj\u0101 kapacit\u0101t\u0113. Eso\u0161\u0101 situ\u0101cija da\u013c\u0113ji apmierin\u0101ja ar\u012b Krievijas armiju, jo t\u0101 stabiliz\u0113ja rietumu virzienu, radot apst\u0101k\u013cus atg\u016bties p\u0113c zaud\u0113jumiem, paturot sav\u0101s rok\u0101s Moonzundas (Rietumigaunijas salu) cietok\u0161\u0146u sist\u0113mu, svar\u012bg\u0101s pils\u0113tas \u2013 R\u012bgu un Daugavpili. V\u0101j\u0101kais Krievijas aizsardz\u012bbas posms jaunajos apst\u0101k\u013cos bija Minskas un Polockas virzieni, kurus nepiesedza nek\u0101di dabas un ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101s fortifik\u0101cijas l\u012bdzek\u013ci, t\u0101p\u0113c Krievijai bija svar\u012bgi izstumt v\u0101cie\u0161us no Lietuvas ezera l\u012bnijas, lai v\u0101cie\u0161i var\u0113tu \u0161eit aizst\u0101v\u0113ties, att\u012bstot uzbrukumu austrumu virzien\u0101.<\/p>\n\n\n\n Vladimirs Orlovs iz\u0161\u0137ir tr\u012bs posmus lauka nocietin\u0101juma att\u012bst\u012bb\u0101, lai gan atz\u012bst \u0161\u0101da dal\u012bjuma nosac\u012bt\u012bbu. Pirmais laika periods aptv\u0113ra laika posmu no 1914. l\u012bdz 1915. gadam, kur\u0101 domin\u0113ja pirmskara koncepcijas, bet v\u0101cu un krievu nocietin\u0101jumi b\u016btiski neat\u0161\u0137\u012br\u0101s. Otrais periods sast\u0101v\u0113ja no 1915. \u20131916. gada nocietin\u0101jumiem, kad tika nolemts Austrumu front\u0113 p\u0101riet uz aizsardz\u012bbu, un prakse par\u0101d\u012bja pirm\u0101 perioda koncepciju tr\u016bkumus. Tre\u0161o periodu veidoja nocietin\u0101jumi no 1916. l\u012bdz 1917. gadam, kuros fortifik\u0101cijas sist\u0113ma tika pilnveidota l\u012bdz p\u0113d\u0113jam s\u012bkumam, izmantojot vair\u0101k iztur\u012bgus elementus, \u012bpa\u0161i pla\u0161i izmantojot betona nocietin\u0101jumus.[21]<\/a><\/p>\n\n\n\n Taktisk\u0101 zi\u0146\u0101 1914.\u20131916. gad\u0101 V\u0101cijas armijas lauka fortifik\u0101cijas iev\u0113rojami pilnveidoj\u0101s. Pirmo divu gadu laik\u0101 bija uzkr\u0101ta liela pieredze. Galu gal\u0101 jau 1914. gada beig\u0101s c\u012b\u0146as liel\u0101kaj\u0101 da\u013c\u0101 Rietumu frontes ieguva pozicion\u0101lu raksturu.<\/p>\n\n\n\n Kad manevr\u0113\u0161anas kara laik\u0101 tika sasniegtas starppoz\u012bcijas, armijas aprak\u0101s, lai var\u0113tu aizsarg\u0101t savus kareivjus no ienaidnieka k\u0101jnieku uguns. Paradoks\u0101li, bet k\u0101jnieku uguns bija visefekt\u012bv\u0101k\u0101 visa Pirm\u0101 pasaules kara kontekst\u0101, jo tika t\u0113m\u0113ts uz konkr\u0113tu pretinieku. Ierakumu forma bija veidojusies pateicoties iepriek\u0161\u0113jo karu pieredzei: Krimas kara laik\u0101 s\u0101kot masveid\u0101 izmantot v\u012bt\u0146ot\u0101s \u0161autenes, palielin\u0101j\u0101s \u0161aute\u0146u efekt\u012bv\u0101 \u0161\u0101viena att\u0101lums un izauga precizit\u0101te, t\u0101p\u0113c karav\u012brus vairs nepasarg\u0101ja vecie gr\u0101vju un uzb\u0113rumu lauka nocietin\u0101jumi (redutes, kurt\u012bnes, zvaig\u017e\u0146u un bastionu nocietin\u0101jumi). 1864. gada Pr\u016bsijas-Austrijas-D\u0101nijas kar\u0161 par\u0101d\u012bja, ka \u0161\u0101di nocietin\u0101jumi ir maz efekt\u012bvi pret artil\u0113rijas uguni, t\u0101p\u0113c bija nepiecie\u0161ams ier\u012bkot nojumes, kas pasarg\u0101tu pret l\u0101di\u0146iem, kr\u012bto\u0161iem no aug\u0161as, bet ASV-Sp\u0101nijas kara laik\u0101 savu v\u0113rt\u012bbu pier\u0101d\u012bja stiep\u013cu barjeras. Tom\u0113r visvair\u0101k pieredzes var\u0113ja smelties no Krievijas-Jap\u0101nas kara, kur\u0101 sevi aizst\u0101vo\u0161\u0101 Krievijas armija izmantoja daudz no iepriek\u0161\u0113jo karu pieredzes, it \u012bpa\u0161i aizst\u0101voties pla\u0161\u0101 sauszemes front\u0113. Jau tad atkl\u0101j\u0101s, ka aizsardz\u012bba ir j\u0101organiz\u0113 dzi\u013ci e\u0161elon\u0113jot dzi\u013cum\u0101 (Mukdena poz\u012bcijas aizsardz\u012bba), ar galveno atbalsta punktu veco fortu viet\u0101 ir vajadz\u012bgas labi apr\u012bkotas sl\u0113ptuves, kas \u013cautu karav\u012briem dro\u0161i nogaid\u012bt pirms ienaidnieka k\u0101jnieku pamatuzbrukuma (Portart\u016bra da\u013c\u0113ji notur\u012bg\u0101 poz\u012bcija uz Liaodunas pussalas). Savu kapacit\u0101ti \u0161aj\u0101 kar\u0101 nodemonstr\u0113ja lo\u017emet\u0113ji. Tom\u0113r jap\u0101\u0146u manevri taj\u0101 laik\u0101 v\u0113l devu\u0161i rezult\u0101tus, t\u0101p\u0113c tika dom\u0101ts, ka lauka fortifik\u0101cijai b\u016bs ierobe\u017eota iedarb\u012bba un tradicion\u0101l\u0101s uzbrukuma metodes (artil\u0113rijas sagatavo\u0161ana un k\u0101jnieku uzbrukums, koncentr\u0113tie kaval\u0113rijas sitieni un izlau\u0161an\u0101s) joproj\u0101m b\u016bs efekt\u012bvas, kaut Napoleona laiku uzbrukumu (tiralj\u0113, l\u012bnijas un bataljona uzbrukums pa kolonn\u0101m) Francijas-Pr\u016bsijas kar\u0101 jau bija neatgriezeniski nomain\u012bju\u0161i It\u0101lijas neatkar\u012bbas laik\u0101 (Solferino kauj\u0101, 1859. g.) s\u0101ktie izmantot vi\u013c\u0146veid\u012bgie uzbrukumi.<\/p>\n\n\n\n 1914. g., un jo \u012bpa\u0161i 1915. g., kampa\u0146as laik\u0101 tika paman\u012bts, ka, palielinoties iero\u010du efektivit\u0101tei, ierak\u0161an\u0101s bija lietder\u012bga ne tikai aizst\u0101voties, bet ar\u012b uzbr\u016bkot, jo kaujas lauk\u0101 p\u0101rvietojo\u0161\u0101s armija var\u0113ja k\u013c\u016bt par vieglu m\u0113r\u0137i pretinieka artil\u0113rijai, \u0161\u0101v\u0113jiem vai lo\u017emet\u0113jiem. T\u0101d\u0101 veid\u0101 uzbr\u016bko\u0161\u0101 armija, satiekot pretest\u012bbu, steidz\u0101s vismaz mazliet ierakties. K\u0101 raksta virsltn. Trobsts, l\u0101pstas, kuras l\u012bdz tam k\u0101jnieki bezr\u016bp\u012bgi m\u0113t\u0101ja, ieguva zelta v\u0113rt\u012bbu. Jau 1915. gada vasar\u0101, kad fronte uz \u012bsu br\u012bdi apst\u0101j\u0101s pie Dub\u012bsas (\u0160au\u013cu kauja), armijas no ab\u0101m pus\u0113m iek\u0101rtoja poz\u012bcijas, jo vair\u0101k tas tika izdar\u012bts sasniedzot pagaidu stabiliz\u0101cijas l\u012bniju pie Daugavpils cietok\u0161\u0146a. Priek\u0161\u0113j\u0101 l\u012bnija izveidoj\u0101s, manevr\u0113\u0161anas karam p\u0101raugot poz\u012bciju kar\u0101, un rad\u0101s 1915. gada ruden\u012b, uzreiz p\u0113c b\u016btiskaj\u0101m kauj\u0101m. Att\u012bstoties aizsardz\u012bbai, pieauga aizsardz\u012bbas dzi\u013cums un priek\u0161\u0113j\u0101 l\u012bnija pak\u0101peniski zaud\u0113ja pamatl\u012bnijas funkciju. Tas notika t\u0101p\u0113c, ka ienaidnieks to var\u0113ja viegli izn\u012bcin\u0101t ar artil\u0113rijas uguni, ta\u010du t\u0101 bija svar\u012bga, jo \u013c\u0101va kontrol\u0113t teritoriju, it \u012bpa\u0161i, ja t\u0101 bija ier\u012bkota dabas labi pasarg\u0101taj\u0101 teritorij\u0101. Iz\u0146\u0113muma gad\u012bjumos t\u0101 var\u0113ja b\u016bt nostiprin\u0101ta ar\u012b ar nocietin\u0101jumiem, bet vair\u0101k ar t\u0101diem, kas pasarg\u0101 no aukstuma un lietus, \u0161\u0137emb\u0101m, nevis no tie\u0161\u0101s tr\u0101p\u012b\u0161anas. Nopietnas c\u012b\u0146as apst\u0101k\u013cos \u0161o l\u012bniju uz \u012bsu br\u012bdi var\u0113ja atdot ienaidniekam, lai uzkr\u0101jot rezerves, v\u0101r\u0113tu izc\u012bn\u012bt to atpaka\u013c. Nedr\u012bkst aizmirst, ka pirm\u0101 l\u012bnija atrad\u0101s ienaidnieka redzeslok\u0101, t\u0101p\u0113c str\u0101d\u0101jo\u0161ie karav\u012bri atrad\u0101s \u0161aute\u0146u un lo\u017emet\u0113ju ap\u0161audes zon\u0101.<\/p>\n\n\n\n Svar\u012bgs elements aizsardz\u012bbas poz\u012bciju aizst\u0101v\u0113\u0161an\u0101 bija \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cu posmi, kas sast\u0101v\u0113ja no vecajiem \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem, t\u0101 sauktajiem \u201csp\u0101\u0146u j\u0101tniekiem\u201d, un barjer\u0101m no dzelo\u0146stiepl\u0113m, kas uzliktas uz zem\u0113 iekaltajiem mieti\u0146iem. Pirmaj\u0101 gad\u0101 v\u0101cie\u0161i paman\u012bja, ka pie pa\u0161a ienaidnieka poz\u012bcij\u0101m uzst\u0101d\u012btie \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ci ir maz efekt\u012bvi, tos boj\u0101ja speci\u0101li uz tiem v\u0113rst\u0101 artil\u0113rijas uguns, t\u0101p\u0113c bija skaidrs, ka \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus lab\u0101k uzst\u0101d\u012bt uz priek\u0161\u0113j\u0101s l\u012bnijas, pareiz\u0101 att\u0101lum\u0101 no ienaidnieka, lai vi\u0146\u0161 neredz\u0113tu \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus[22]<\/a>. Dr\u012bz k\u013cuva skaidrs, ka visa pamatkaujas l\u012bnija b\u016btu j\u0101uzst\u0101da aiz priek\u0161\u0113j\u0101m l\u012bnij\u0101m, lai saglab\u0101tu savu strukt\u016bru l\u012bdz pamatkaujas s\u0101kumam. \u0160\u0101ds redz\u0113jums pras\u012bja p\u0101rpl\u0101not visu aizsardz\u012bbas poz\u012bcijas strukt\u016bru. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka sabiedrotie pie \u0161iem secin\u0101jumiem p\u0101rg\u0101ja tikai pa\u0161\u0101s kara beig\u0101s.<\/p>\n\n\n\n Main\u012bj\u0101s ar\u012b attieksme pret sl\u0113ptuv\u0113m. Tika paman\u012bts, ka vislab\u0101k pret past\u0101v\u012bgo, ilgsto\u0161o un atk\u0101rtoto artil\u0113rijas ap\u0161audi pasarg\u0101 dzi\u013ci ier\u012bkotas sl\u0113ptuves, kas dom\u0101tas maksim\u0101li 20 cilv\u0113kiem. Ieej\u0101m \u0161\u0101d\u0101s sl\u0113ptuv\u0113s bija j\u0101b\u016bt labi nomask\u0113t\u0101m un \u0113rti lietojam\u0101m, t\u0101m bija j\u0101b\u016bt vair\u0101k nek\u0101 vienai. K\u0101 ar\u012b rad\u0101s vajadz\u012bba p\u0113c labi bru\u0146otiem nov\u0113ro\u0161anas poste\u0146iem, lai pat visliel\u0101k\u0101s ap\u0161audes apst\u0101k\u013cos nov\u0113rot\u0101ji var\u0113tu nov\u0113rot ap\u0161audes zonas un laikus zi\u0146ot par ienaidnieka k\u0101jnieku uzbrukumu. \u0160\u0101diem nov\u0113ro\u0161anas poste\u0146iem bija j\u0101b\u016bt ier\u012bkotiem ne tikai priek\u0161\u0113j\u0101 l\u012bnij\u0101, bet ar\u012b dzi\u013c\u0101k\u0101s eso\u0161aj\u0101s poz\u012bcij\u0101s.<\/p>\n\n\n\n Tik paman\u012bts, ka neliel\u0101 \u0161au\u0161anas zon\u0101 ir lietder\u012bgi koncentr\u0113t visu iero\u010du koncentr\u0101ciju, nodarot ienaidniekam p\u0113c iesp\u0113jas liel\u0101ku kait\u0113jumu, \u012bpa\u0161i svar\u012bgi ir front\u0101lo uguni kombin\u0113t ar flanga, nosedzot ar\u012b \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cu joslu. To var\u0113ja izdar\u012bt no pa\u0161as l\u012bnijas vai no speci\u0101li ier\u012bkotaj\u0101m flanko\u0161anas poz\u012bcij\u0101m[23]<\/a>. Par \u0161\u0101d\u0101m poz\u012bcij\u0101m var\u0113ja b\u016bt augstien\u0113s eso\u0161ie betona uguns punkti un \u0101tr\u0101s uguns lielgabali.<\/p>\n\n\n\n Artil\u0113rijas poz\u012bcij\u0101m ir \u013coti svar\u012bgi, lai nov\u0113rot\u0101jus aizsarg\u0101tu k\u0101jnieku poz\u012bcijas un nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 b\u016btu iesp\u0113ja atk\u0101pties. Pa\u0161as baterijas b\u016btu j\u0101izvieto t\u0101d\u0101 att\u0101lum\u0101, lai var\u0113tu pal\u012bdz\u0113t k\u0101jniekiem, bet pa\u0161i lielgabali neatrastos ienaidnieka artil\u0113rijas trieciena zon\u0101, kas ap\u0161auda priek\u0161\u0113j\u0101s poz\u012bcijas. Pa\u0161us lielgabalus bija j\u0101novieto \u0113rt\u0101s \u0161au\u0161anas poz\u012bcij\u0101s, labi nosegt\u0101s mun\u012bcijas sl\u0113ptuv\u0113s, ar patvertn\u0113m[24]<\/a>. Artil\u0113rijas rezervei b\u016btu piebraucamie ce\u013ci.<\/p>\n\n\n\n Bataljonu un pulku komandieriem bija j\u0101b\u016bt komandpunktiem, kas \u013cautu tie\u0161i nov\u0113rot aizst\u0101vamo posmu. Augst\u0101kajai vad\u012bbai bija j\u0101b\u016bt komandpunktiem tuvu frontei, bet, lai izvair\u012btos no masveida uguns, tam bija j\u0101b\u016bt sakaru l\u012bnijai ar nov\u0113rot\u0101jiem un pak\u013cautajiem komandieriem, par komandpunkta atra\u0161an\u0101s vietu bija j\u0101zina visiem pak\u013cautajiem komandieriem, lai var\u0113tu inform\u0113t vad\u012bbu un nos\u016bt\u012bt nepiecie\u0161amo pal\u012bdz\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n Sl\u0113ptuv\u0113m un apg\u0101des\u2013pieg\u0101des vien\u012bb\u0101m bija j\u0101iek\u0101rtojas 2. vai 3. poz\u012bcij\u0101.<\/p>\n\n\n\n Ierakuma l\u012bnij\u0101 ik p\u0113c 8\u201310 metriem bija j\u0101ier\u012bko traversi (Schulterwehr), kas pasarg\u0101tu karav\u012brus no garenvirziena ap\u0161audes vai \u0161\u0137emb\u0101m, bet tam piem\u0113rot\u0101s viet\u0101s bija j\u0101b\u016bt ier\u012bkotiem flank\u0113jo\u0161ajiem ierakumiem, kas izvirz\u0101s par vair\u0101kiem metriem aiz aizsardz\u012bbas l\u012bnijas. \u0160\u0101diem flanko\u0161anas ierakumiem bija j\u0101b\u016bt labi nomask\u0113tiem un piesedzamiem no aizmugures uzb\u0113ruma, atst\u0101jot iesp\u0113ju apiet \u0161o poz\u012bciju viz\u012btejo\u0161ajam virsniekam[25]<\/a>.<\/p>\n\n\n\n Daugavpils-Zarasu posm\u0101 svar\u012bg\u0101kais strat\u0113\u0123iskais objekts bija Daugavpils cietoksnis un tilti p\u0101ri Daugavai, kurus kontrol\u0113ja krievi. T\u0101 k\u0101 nebija pietiekami sp\u0113ku Daugavpils cietok\u0161\u0146a ie\u0146em\u0161anai, v\u0101cie\u0161iem n\u0101c\u0101s samierin\u0101ties ar S\u0113las austrumu da\u013c\u0101 eso\u0161ajiem ezeriem, kas veidoja Lietuvas ezeru apgabala t\u0101l\u0101ko zieme\u013cu da\u013cu. \u0160aj\u0101 neaugl\u012bgaj\u0101, me\u017eain\u0101 apvid\u016b var\u0113ja veiksm\u012bgi aizst\u0101v\u0113ties, ta\u010du \u013coti tr\u016bka norm\u0101lu dz\u012bves apst\u0101k\u013cu, ko var\u0113ja nodro\u0161in\u0101t liel\u0101ka pils\u0113ta un t\u0101s infrastrukt\u016bra. T\u0101 k\u0101 nebija nek\u0101du alternat\u012bvu, bija j\u0101iztiek ar Novoaleksandrovskas (Zarasu) un liel\u0101ku mui\u017eu iesp\u0113j\u0101m, nostiprinot t\u0101s kara laik\u0101 armijai pieejamos veidos. Liela probl\u0113ma bija ar\u012b ce\u013ci. Tikai tr\u012bs ce\u013ci bija noz\u012bm\u012bg\u0101ki \u2013 tas ir Vi\u013c\u0146as-Daugavpils dzelzce\u013c\u0161 (p\u0113d\u0113j\u0101 pietura v\u0101cu pus\u0113 bija Turmanta), Pa\u0146eve\u017ea-Obe\u013ci-Daugavpils un Kara\u013cau\u010du \u2013 Sanktp\u0113terburgas (cara) trakts, pa kuriem armija var\u0113ja kust\u0113ties divos virzienos vienlaikus. Visi p\u0101r\u0113jie ce\u013ci bija viet\u0113j\u0101s noz\u012bmes, un tos var\u0113ja izmantot tikai neliel\u0101m armijas kust\u012bb\u0101m un lo\u0123istikai. T\u0101d\u0101 veid\u0101 tie\u0161i \u0161os divus ce\u013cus no ab\u0101m pus\u0113m modri apsarg\u0101ja armija, citos b\u0101ros iztiekot ar visp\u0101r\u012bg\u0101 rakstura lauka nocietin\u0101jumiem, pa\u013caujoties uz ezeru \u0161aurumiem, up\u0113m, strautiem un purviem. Apk\u0101rtne bija \u013coti piem\u0113rota aizsardz\u012bbai, bet piln\u012bgi nepiem\u0113rota uzbrukumam, jo \u200b\u200b\u012bpa\u0161i t\u0101p\u0113c, ka Lietuvas dzelzce\u013ci pietiekami \u0101tri tika p\u0101rb\u016bv\u0113ti p\u0113c Eiropas standartiem. Likumsakar\u012bgi, ka bru\u0146uvilcieniem, bru\u0146uma\u0161\u012bn\u0101m un kaval\u0113rijai \u0161eit bija ierobe\u017eotas iesp\u0113jas darboties, savuk\u0101rt avi\u0101cijai bija liela noz\u012bme: labv\u0113l\u012bgos laika apst\u0101k\u013cos bija iesp\u0113jams viegli p\u0101rlidot p\u0101ri visiem dabiskajiem un cilv\u0113ka rad\u012btajiem \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem. Bet \u012bstie \u0161\u012b kara darb\u012bbu te\u0101tra saimnieki bija artil\u0113risti, in\u017eenieri un k\u0101jnieki.<\/p>\n\n\n\n J\u0101atz\u012bst, ka Krievijas armijai \u0161aj\u0101 posm\u0101 bija lab\u0101ki apst\u0101k\u013ci, t\u0101 var\u0113ja viegli p\u0101rmest sp\u0113kus, izmantojot miera laik\u0101 ier\u012bkoto dzelzce\u013cu sist\u0113mu, kas savienoja gan fronti ar aizmuguri, gan R\u012bgu ar Daugavpili, Daugavas upi vair\u0101k kontrol\u0113ja krievi nek\u0101 v\u0101cie\u0161i, tiltus p\u0101ri Daugavu ieskaitot, ta\u010du, zinot armiju kvalitat\u012bv\u0101s \u012bpa\u0161\u012bbas, \u0161\u012bs priek\u0161roc\u012bbas var\u0113ja p\u0101rv\u0113rsties m\u012bnusos, jo sauszemes virzienam P\u0113terburgas virzien\u0101 nebija nek\u0101du ne dabas, nedz ar\u012b fortifik\u0101cijas sist\u0113mas \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cu. T\u0101 tas ar\u012b notika 1917. gada ruden\u012b, kad bo\u013c\u0161eviku p\u0101rvald\u012bt\u0101 Krievija bija spiesta kapitul\u0113t, v\u0101cie\u0161iem pietuvojoties pavisam net\u0101lu no toreiz\u0113j\u0101s Krievijas galvaspils\u0113tas. Dab\u012bgi, ka Daugavas l\u012bnijas notur\u0113\u0161ana bija \u012bpa\u0161i svar\u012bgs Krievijas armijas uzdevums, un vien\u012bgais veids to izdar\u012bt bija kara apst\u0101k\u013cos nostumt v\u0101cie\u0161us p\u0113c iesp\u0113jas t\u0101l\u0101k atgr\u016bst no kritisk\u0101s infrastrukt\u016bras.<\/p>\n\n\n\n Par svar\u012bgu aizsardz\u012bbas elementu k\u013cuva ar\u012b viet\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju simp\u0101tijas un antip\u0101tijas. V\u0101cie\u0161i var\u0113ja sagaid\u012bt (un parasti sa\u0146\u0113ma) v\u0101cu mui\u017enieku un pa\u0161u v\u0101cie\u0161u taut\u012bbas cilv\u0113ku atbalstu, lietuvie\u0161i un ebreji nebija naid\u012bgi pret v\u0101cu armiju, saistot zin\u0101mas cer\u012bbas ar vi\u0146u iera\u0161anos, kaut ar\u012b neapmierin\u0101ti ar \u013coti smago okup\u0101cijas vald\u012bbu, kura dar\u012bja par nabagiem lauku iedz\u012bvot\u0101jus un neapdom\u012bgi cirta me\u017eus, rekviz\u0113ja zirgus, c\u016bkas, \u0146\u0113ma visu, ko tikai var\u0113tu izmantot savas sadz\u012bves atvieglo\u0161anai un cit\u0101di dar\u012bja par nabagiem jau ar\u012b t\u0101 pat ne p\u0101r\u0101k tur\u012bgos lauku iedz\u012bvot\u0101jus[26]<\/a>. L\u012bdz\u012bgi bija ar\u012b pils\u0113t\u0101s, kur armija neapdom\u012bgi ie\u0146\u0113ma \u0113kas, iek\u0101rtojot slimn\u012bcas, kazarmas, \u0161t\u0101bus un citas iest\u0101des, neapmierin\u0101tajiem vienk\u0101r\u0161i nebija kam s\u016bdz\u0113ties. P\u0113c virsltn. H. Trobsta, kur\u0161 atkl\u0101ti uzrakst\u012bja par armijas uzved\u012bbu attiec\u012bb\u0101 pret viet\u0113jiem iedz\u012bvot\u0101jiem, dom\u0101m, Lietuva 1915.\u20131918. gad\u0101 piedz\u012bvoja to pa\u0161u, ko V\u0101cija Tr\u012bsdesmitgadu kara laik\u0101 (1618.\u20131648.). Par v\u0101cu karav\u012bru neapdom\u012bgo uzved\u012bbu Oberostas teritorij\u0101 liecina ar\u012b Lietuvas Republikas laik\u0101 sav\u0101ktie memu\u0101ri, kuri public\u0113ti Kara arh\u012bva lappus\u0113s, kas uzs\u0101kts izdot 1925. gad\u0101.<\/p>\n\n\n\n Neskatoties uz re\u0101lajiem okup\u0101cijas zaud\u0113jumiem, iedz\u012bvot\u0101ji uz v\u0101cu karav\u012briem skat\u012bj\u0101s nedaudz sav\u0101d\u0101k. \u012astajiem krieviem bija iesp\u0113jas atk\u0101pties, vi\u0146i juta dabisku naid\u012bgumu pret v\u0101cie\u0161iem. Krievu vectic\u012bbnieki \u0161aj\u0101 zi\u0146\u0101 bija neitr\u0101l\u0101ki, l\u012bdz\u012bgi var\u0113tu nosaukt ar\u012b Lietuvas mui\u017eniekus, kuri p\u0101rsvar\u0101 sevi saist\u012bja ar po\u013cu kult\u016bru, vair\u0101k krievu pareiztic\u012bgo bija tikai pie pa\u0161as robe\u017eas, visnaid\u012bg\u0101kie pret v\u0101cie\u0161iem bija latvie\u0161i, kuru pret mui\u017eniekiem negat\u012bv\u0101 nost\u0101ja \u013coti saskan\u0113ja ar nacion\u0101lo, bet krievu labv\u0113l\u012bba vi\u0146iem rad\u012bja apst\u0101k\u013cus veidoties nacion\u0101laj\u0101m latvie\u0161u vien\u012bb\u0101m, kuras deva b\u016btisku ieguld\u012bjumu Daugavas poz\u012bciju aizsardz\u012bb\u0101. T\u0101d\u0101 veid\u0101 c\u012b\u0146as notika ne tikai specifiskos dabas, bet ar\u012b civiliz\u0101cijas un kult\u016bras apst\u0101k\u013cos. Vistuv\u0101k V\u0101cijas armijas vad\u012bbai bija mui\u017eas, kuru dz\u012bves apst\u0101k\u013ci bija vistuv\u0101k vi\u0146u ierastajam dz\u012bvesveidam, savuk\u0101rt viens\u0113tas, ciemi, mazpils\u0113tas izskat\u012bj\u0101s nabadz\u012bgi, tika pie\u0146emtas k\u0101 sve\u0161\u0101, barbarisk\u0101 zeme. Lai lab\u0101k justos \u0161aj\u0101 ainav\u0101, v\u0101cie\u0161i ne\u017e\u0113loju\u0161i laiku, lai izveidotu vismaz ar nosaukumu m\u0101jas atg\u0101dino\u0161\u0101s pazemes pils\u0113ti\u0146as, sl\u0113ptuves un citus \u0113ku kompleksus, ilgojoties ne tikai p\u0113c m\u0101j\u0101m, bet ar\u012b p\u0113c visvienk\u0101r\u0161\u0101k\u0101s civiliz\u0101cijas. Karav\u012bri \u012bpa\u0161i cieta no ut\u012bm, mitruma, net\u012brumiem, maz\u0101k\u0101 m\u0113r\u0101 \u2013 no visai v\u0101cu armijai rakstur\u012bg\u0101 bada. Ta\u010du t\u0101 tas bija tikai pirmajos m\u0113ne\u0161os.<\/p>\n\n\n\n V\u0101cijas armijas organiz\u0101cijai bija kop\u012bgi pie\u0146emt\u0101 strukt\u016bra. Armijas augst\u0101k\u0101 vad\u012bba pieder\u0113ja imperatoram un \u0123ener\u0101l\u0161t\u0101ba priek\u0161niekam, kur\u0161 vad\u012bja V\u0101cijas armijas \u0123ener\u0101l\u0161t\u0101bu un sp\u0113kus. \u0160is augst\u0101kais vald\u012bbas l\u012bmenis, saska\u0146ojot savas darb\u012bbas ar V\u0101cijas imp\u0113rijas civilo vald\u012bbu, imp\u0113rijas subjektiem, sabiedrotajiem, veidoja politiku. \u0122ener\u0101l\u0161t\u0101bs pl\u0101noja iel\u0101s oper\u0101cijas un t\u0101s vad\u012bja, apvienojot politiskos un milit\u0101ros izaicin\u0101jumus (strat\u0113\u0123iskais l\u012bmenis). Sauszemes armiju komand\u0113ja sauszemes vec\u0101k\u0101 armijas vad\u012bba (Oberkommando Heer, sa\u012bsin\u0101ti O. K. H.) \u0161\u012b vad\u012bba bija svar\u012bg\u0101kais armijas organizatoriskais, administrat\u012bvais un lo\u0123istikas centrs. Liel\u0101ko da\u013cu Austrumu frontes lietu risin\u0101ja jaunizveidotais vec\u0101k\u0101 Austrumu komandiera iest\u0101de, kas p\u0101rraudz\u012bja ne tikai front\u0113 darbojo\u0161\u0101s armijas, bet ar\u012b okup\u0113to zemju civillietas. \u0160im nol\u016bkam valsts tika sadal\u012bta apgabalos, tika pie\u0161\u0137irta administrat\u012bv\u0101 un tiesisk\u0101 vara, bet milit\u0101r\u0101s lietas joproj\u0101m palika galven\u0101 priorit\u0101te. Turpm\u0101k\u0101 operat\u012bv\u0101 milit\u0101r\u0101 vad\u012bba notika armiju un armiju grupu komandpunktos, bet atsevi\u0161\u0137i uzdevumi tika noz\u012bm\u0113ti korpusiem brig\u0101d\u0113m un div\u012bzij\u0101m. Brig\u0101des l\u012bmen\u012b bija vair\u0101ki amati un dienesti, kas ietekm\u0113ja aizsardz\u012bbas nocietin\u0101jumu celtniec\u012bbu: pie korpusa komandiera tika izveidots pionieru priek\u0161nieka (Komandeur der Pioniere) amats un div\u012bzijas \u0161t\u0101b\u0101 bija vec\u0101k\u0101 pioniera (Pionier-Offizier der Division) amats. Taktisk\u0101 vad\u012bba notika pulkos, bataljonos un rot\u0101s, kuras savu uzdevumu veik\u0161anai sadal\u012bj\u0101s pulkos un noda\u013c\u0101s. V\u0101cu armijas pulks sast\u0101v\u0113ja no \u0161t\u0101ba (pulka komandieris, adjutants, virsnieks uzdevumiem \u2013 ordonants, apg\u0101des priek\u0161nieks apak\u0161virsnieks un pulka \u0101rsts). Pulk\u0101 bija tr\u012bs bataljoni. Bataljons sast\u0101v\u0113ja no \u0161t\u0101ba (bataljona komandieris, adjutants, apg\u0101des priek\u0161nieks, bataljona \u0101rsts ar pal\u012bgu un lietvedis-uzskaitvedis) un 4 rot\u0101m. Rot\u0101 bija 5\u20137 virsnieki. J\u0101piebilst, ka bataljonu komand\u0113ja kaptei\u0146i, bet rotas \u2013 leitnanti, t\u0101p\u0113c karav\u012bru dienesta pak\u0101pes bija par pak\u0101pi zem\u0101kas nek\u0101 miera laik\u0101, ta\u010du t\u0101 ir norm\u0101la kara laika prakse. Kopum\u0101 k\u0101jnieku pulk\u0101 12 rot\u0101s dz\u012bvoja un karoja ap 100 virsnieku un 3000\u20133700 apak\u0161virsnieku un karav\u012bru. Bataljonam rezerves pulkos var\u0113ja b\u016bt ar\u012b 3 rotas. <\/p>\n\n\n\n Pirm\u0101 pasaules kara s\u0101kum\u0101 Pr\u016bsij\u0101 tika disloc\u0113ta 8. armija, kas organiz\u0113ja Austrumpr\u016bsijas aizsardz\u012bbu un citas turpm\u0101k\u0101s akcijas. T\u0101s galvenais \u0161t\u0101bs miera laik\u0101 atrad\u0101s Pozna\u0146\u0101, kara s\u0101kum\u0101 tas tika p\u0101rcelts tuv\u0101k aizst\u0101v\u0113tajiem austrumpr\u016bsie\u0161iem uz biju\u0161o krustne\u0161u Orde\u0146a galvaspils\u0113tu Marienburgu (po\u013cu Ma\u0142bork). Mobiliz\u0101cijas laik\u0101 palielinoties karasp\u0113kiem, no 8. armijas tika atdal\u012bta 9. armija, kas darboj\u0101s Austrumu frontes dienvidu sp\u0101rn\u0101 Polij\u0101. 1915. gada vasar\u0101 veiksm\u012bg\u0101 uzbrukuma laik\u0101 \u017demaitijas\u2013Kur\u0161u virzien\u0101 operat\u012bv\u0101s kontroles nostiprin\u0101\u0161anai blakus armijas vad\u012bbai no 8. armijas tika atdal\u012bta un tie\u0161i vec\u0101kajam Austrumu komandierim pak\u013cauta Lauen\u0161teina grupa. Veiksm\u012bgi norisinoties uzbrukumam Lauen\u0161teinai \u017demaitij\u0101 un Kur\u0161os, grupai tika iedal\u012btas arvien vair\u0101k vien\u012bbas, l\u012bdz t\u0101 sasniedza armijas lielumu. T\u0101d\u0101 veid\u0101 1915. gada 26. maij\u0101 V\u0101cijas armij\u0101 rad\u0101s Nemunas armija. Par t\u0101s komandieri tika iecelts Otto fon Belovs (von Below), kur\u0161 l\u012bdz tam bija komand\u0113jis 8. armiju, par \u0161t\u0101ba priek\u0161nieku \u2013 B\u0113kmans (B\u00f6ckmann). 8. armiju, kas tolaik v\u0113l past\u0101v\u0113ja un sast\u0101v\u0113ja galvenok\u0101rt no XX. korpusa, komand\u0113ja artil\u0113rijas \u0123ener\u0101lis Fr\u012bdrihs fon \u0160olcs (Friedrich von Scholtz), bet \u0161t\u0101ba priek\u0161nieks pulkve\u017eleitnants \u0100dolfs fon \u0160verins (Dietlof von Schwerin). Tolaik \u0161t\u0101bs bija Lik\u0101 (vol Lyck, po\u013cu E\u0142k). 8. armiju likvid\u0113ja 1915. gada 29. septembr\u012b, bet decembr\u012b Nemunas armiju p\u0101rd\u0113v\u0113ja par 8. armiju, par komandieri atst\u0101jot to pa\u0161u \u0123ener\u0101li Belovu[27]<\/a>. \u0160\u012bs armijas \u0161t\u0101bs darboj\u0101s \u0160au\u013cos. 1916. gada 1. apr\u012bl\u012b armijas \u0161t\u0101bs tika p\u0101rcelts uz Jelgavu (v\u0101cu Mitau). Kad \u0123ener\u0101lis Belovs tika noz\u012bm\u0113ts uz Ma\u0137edoniju, kop\u0101 aizbrauca gan armijas \u0161t\u0101bs, gan pats nosaukums, t\u0101p\u0113c 1916. gada 9. oktobr\u012b vien\u012bbu komand\u0113\u0161anai tika noz\u012bm\u0113ts tolaik izform\u0113t\u0101s 12. armijas \u0161t\u0101bs (Armeeoberkommando 12, sa\u012bsin\u0101ti A.O.K. 12, 1915.\u20131916. disloc\u0113ts Lid\u0101), v\u0113l\u0101k lo\u0123iski saukts par 8. armijas \u0161t\u0101bu. P\u0113c veiksm\u012bgas 1917. gada uzbrukuma realiz\u0113\u0161anas \u0161t\u0101bs tika p\u0101rcelts uz R\u012bgu. 8.armija 1917.\u20131918. gad\u0101 kontrol\u0113ja t\u0101 saukt\u0101s Baltijas provinces un Kur\u0161u (Baltische Staaten, Herzogtum Kurland und Semigalien) \u2013 n\u0101kotnes Igaunijas un Latvijas teritorijas, kur\u0101m pieder\u0113ja ar\u012b Pleskava[28]<\/a>. Kara beig\u0101s 10. armija kontrol\u0113ja V\u0101cijas Lietuvu (Lietuvas Karalisti).<\/p>\n\n\n\n Mazliet mulsino\u0161ajai armijas nosaukumu v\u0113sturei 1915. gada otraj\u0101 pus\u0113 re\u0101lajai dz\u012bvei lielas noz\u012bmes nebija. Pieder\u012bba armijai bija cie\u0161i saist\u012bta ar lo\u0123istiku. Nemunas (8.) armija tika apg\u0101d\u0101ta pa Karaliau\u010du-\u0160au\u013cu dzelzce\u013cu un Karaliau\u010du-R\u012bgas sauszemes ce\u013cu ar atzariem Liep\u0101jas, R\u012bgas un Daugavpils virzien\u0101. P\u0113d\u0113jais ce\u013c\u0161 no \u0160au\u013ciem veda uz Radvili\u0161\u0137iem, Panev\u0113\u017eu, Kupi\u0161\u0137iem, Obe\u013ciem virzien\u0101 uz Al\u016bksti un Daugavpili, t\u0101tad vien\u012bbas, kas gar \u0161o dzelzce\u013cu uzbruka Daugavpilij, pieder\u0113ja Nemunas armijai, bet t\u0101s, kas uzbruka no Kau\u0146as un Vi\u013c\u0146as \u2013 10. armijai.<\/p>\n\n\n\n 10. armijai<\/strong> pieder\u0113ja tr\u012bs korpusi: XXI., XXXIX. un XXXVIII.<\/p>\n\n\n\n XXI. korpuss uz Austrumu fronti tika p\u0101rmests 1915. gada janv\u0101ra vid\u016b. \u0122ener\u0101\u013ca Oskara fon Hutj\u0113 (Oscar von Hutier)[29]<\/a> vad\u012bb\u0101 (kop\u0161 apr\u012b\u013ca) korpuss piedal\u012bj\u0101s kauj\u0101s Austrumpr\u016bsij\u0101, pie Lietuvas Suvalkijas robe\u017eas, kop\u0101 ar XXXX. Litzma\u0146a korpusu piedal\u012bj\u0101s kauj\u0101s par Kau\u0146as cietoksni un pie Vi\u013c\u0146as. Kad beidz\u0101s akt\u012bv\u0101s c\u012b\u0146as, korpuss ie\u0146\u0113ma aizsardz\u012bbas poz\u012bcijas starp Tvere\u010dus – Smurgai\u0146iem – Narutis ezeru – Kr\u0113vu, kur n\u0101c\u0101s iztur\u0113t liel\u0101kos triecienus krievu uzbrukuma laik\u0101 1916. gada mart\u0101. 1916. gada mart\u0101 korpusu veidoja 31., 42. un 115. div\u012bzija, rezerv\u0113 bija 107. k\u0101jnieku div\u012bzija. B\u016btisko kauju laik\u0101 t\u0101 sauktajai Hutier korpusa kaujas grupai tika pievienotas 80. rezerves un 3. kaval\u0113rijas div\u012bzijas.<\/p>\n\n\n\n XXXVIII. rezerves korpuss tika izveidots 1914. gada decembr\u012b, kaujas uzs\u0101ka Austrumpr\u016bsij\u0101 1915. gada janv\u0101r\u012b kop\u0101 ar cit\u0101m 10. armijas vien\u012bb\u0101m, piedal\u012bj\u0101s kauj\u0101s pie Suvalkiem un Augustovas, bet v\u0113l\u0101k tika p\u0101rmests uz v\u0101cu armijas dienvidu sp\u0101rnu un c\u012bn\u012bj\u0101s \u013bviva\/\u013bvova (Lemberg) apvid\u016b, kur ieguva Besk\u012bdu korpusa nosaukumu. 1916. g. c\u012bn\u012bj\u0101s galvenok\u0101rt Austrumpolij\u0101, \u012bpa\u0161i svar\u012bgas kaujas notika p\u0101r Lietuvas Brastas cietoksni, vasar\u0101 c\u012bn\u012bj\u0101s pie Baranovi\u010diem, t\u0101tad dienvidu armijas flang\u0101.<\/p>\n\n\n\n XXXIX. rezerves korpuss<\/strong> tika jaunizveidots 1914. gad\u0101. Decembr\u012b Austrumpr\u016bsij\u0101 un 1915. gada mart\u0101 c\u012bn\u012bj\u0101s Oto fon Lauen\u0161teina armijas grup\u0101, kas s\u0101kotn\u0113ji darboj\u0101s uz Pr\u016bsijas-Lietuvas Suvalkijas robe\u017eas, v\u0113l\u0101k p\u0101rc\u0113l\u0101s uz \u017demaitiju, kur piedal\u012bj\u0101s \u0160au\u013cu kauj\u0101, kop\u0101 ar j\u016bras k\u0101jniekiem \u0161turm\u0113ja Liep\u0101jas cietoksni, aizst\u0101v\u0113j\u0101s pret Krievijas pretuzbrukumu pie Jelgavas (Mitau), aizst\u0101v\u0113j\u0101s Dub\u012bsas poz\u012bcij\u0101, v\u0113l\u0101k tur\u0113ja poz\u012bcijas Kur\u0161\u0101, pie Jelgavas. Taj\u0101 laik\u0101 korpuss sast\u0101v\u0113ja no 6., 36. un 78. rezerves div\u012bzijas. P\u0113c noteiktas p\u0101rgrup\u0113\u0161anas korpusam tika nor\u012bkota jaunizveidot\u0101 88. k\u0101jnieku div\u012bzija, kombin\u0113t\u0101 Bekmana (Beckmann) div\u012bzijas grupa un Kurta fon Mogena (Morgen) pagaidu rezerves korpuss. \u0160ie sp\u0113ki septembra vid\u016b piedal\u012bj\u0101s uzbrukum\u0101 Daugavpils virzien\u0101. 1916. g. vid\u016b korpusa komandieris Oto fon Lauen\u0161teins slim\u012bbas d\u0113\u013c savus pien\u0101kumus nodeva \u0123ener\u0101lim fon \u0160t\u0101bsam (Staabs), korpuss tika p\u0101rcelts uz Rum\u0101nijas fronti[30]<\/a>. \u0160im korpusam pieder\u0113ja ar\u012b m\u016bsu p\u0113tam\u0101 77. rezerves un 88. div\u012bzija. Korpusa \u0161t\u0101bs atrad\u0101s Uten\u0101.<\/p>\n\n\n\n Nemunas (8.) armijai<\/strong> 1915. gada vasar\u0101 un ruden\u012b pieder\u0113ja vair\u0101kas vec\u0101s un vair\u0101kas jaun\u0101s vien\u012bbas. No vec\u0101s 8. armijas palika XX. armijas korpuss, 1. rezerves korpuss un 3. rezerves div\u012bzija. Jaunajai armijai tika pie\u0161\u0137irta 2. div\u012bzija.<\/p>\n\n\n\n XX. armijas korpuss<\/strong>, ko komand\u0113ja Fr\u012bdrihs fon \u0160olcs, 1914. g. c\u012bn\u012bj\u0101s Tanenbergas kauj\u0101, un turpm\u0101kaj\u0101s kauj\u0101s Polij\u0101, tika pie\u0161\u0137irts jaunizveidotajai 9. armijai. Par korpusa \u0161t\u0101ba priek\u0161nieku 1915. g. 15. janv\u0101r\u012b tika iecelts \u0100dolfs fon \u0160verins. Vi\u0146\u0161 tika atgriezts 8. armij\u0101 1915. g. s\u0101kum\u0101, tad c\u012bn\u012bj\u0101s Podlas\u0113, no kurienes non\u0101cis \u017demaitijas\u2013Kur\u0161as uzbrukum\u0101 (\u0161t\u0101bs Tilz\u012bt\u0113). Uz korpusa b\u0101zes kop\u0161 1915. g. 8. oktobra darboj\u0101s \u0160olca armijas grupa[31]<\/a>, kas v\u0113l\u0101k, k\u0101 jau rakst\u012bts, uz \u012bsu br\u012bdi veidoja 8. armijas pamatu, izveidojot Nemunas armiju. \u0160\u012b grupa piedal\u012bj\u0101s kauj\u0101s pie Grod\u0146as, bet p\u0113c cer\u0113t\u0101 rezult\u0101ta sasnieg\u0161anas tika p\u0101rcelta pie Daugavpils. Grupai tolaik pieder\u0113ja tr\u012bs korpusi \u2013 Ebena, Lauen\u0161teina un Rihthofena kaval\u0113rijas korpuss. \u0160\u0101da grupas organiz\u0101cija saglab\u0101j\u0101s l\u012bdz pat 1917. g. s\u0101kumam, kad t\u0101 tika p\u0101rd\u0113v\u0113ta par \u201cD\u201d grupu. \u0160\u012b grupa piedal\u012bj\u0101s Daugavpils ie\u0146em\u0161an\u0101, izbeidzoties miera p\u0101rrun\u0101m ar bo\u013c\u0161evikiem, v\u0113l\u0101k apsarg\u0101ja D\u012bsnas un Daugavas krustojumu, ie\u0146\u0113ma Polocku un karu pabeidza Kijev\u0101.<\/p>\n\n\n\n I. armijas korpuss<\/strong>, kas miera laik\u0101 bija 8. armijas sast\u0101v\u0101, piedal\u012bj\u0101s aizsardz\u012bbas kauj\u0101s Lietuvas pierobe\u017e\u0101 (Stalup\u0113nu, Gumbines kaujas), ziemas kauj\u0101s pie Maz\u016brijas ezeriem, p\u0113c tam galvenok\u0101rt Podlas\u0113 un Suvalkij\u0101. Kara laik\u0101 korpusa pieder\u012bba main\u012bj\u0101s, pie\u0161\u0137irot to 8., 10. un 12. armijai, ta\u010du saglab\u0101ja pieder\u012bbu iepriek\u0161 min\u0113tajam Ebena korpusam (I. armijas korpuss ar pie\u0161\u0137irtaj\u0101m apak\u0161vien\u012bb\u0101m). 1915. gada septembr\u012b korpuss piedal\u012bj\u0101s \u0160ven\u010do\u0146u iebrukum\u0101, ie\u0146\u0113ma Vi\u013c\u0146u, bet oktobr\u012b tika iedal\u012bts \u0160olca armijas grup\u0101, kur v\u0113l\u0101k sarg\u0101ja poz\u012bcijas pie Daugavas.<\/p>\n\n\n\n Kaujas Daugavpils virzien\u0101 8. armij\u0101 vad\u012bja 1. rezerves korpuss<\/strong> (I. Reserve-Korps), kur\u0161 piedal\u012bj\u0101s vis\u0101s 1915. g. c\u012b\u0146\u0101s Lietuv\u0101 no 26. apr\u012b\u013ca. Korpusam jau bija pozicion\u0101l\u0101 kara pieredze no kauj\u0101m Polij\u0101 un pie Dub\u012bsas, k\u0101 ar\u012b lielaj\u0101s kauj\u0101s pie \u0160au\u013ciem, kur tas aizvad\u012bja visus kaujas posmus no 15. j\u016bnija l\u012bdz 25. j\u016blijam, p\u0113c tam ie\u0146\u0113ma Panev\u0113\u017eu un c\u012bn\u012bj\u0101s pie Kupi\u0161\u0137iem. Uz \u012bsu br\u012bdi \u0161is korpuss bija nostiprin\u0101jies pie \u0160ventajas un Jaras upes, un kop\u0161 9. septembra jau c\u012bn\u012bj\u0101s pie Daugavpils. Iev\u0113r\u012bbas cien\u012bgas ir c\u012b\u0146as pie Daugavpils priek\u0161tilta nocietin\u0101juma no 13. septembra l\u012bdz 11. novembrim. P\u0113c \u0161\u012bm kauj\u0101m tas palika pas\u012bvaj\u0101 front\u0113 l\u012bdz 1916. gada beig\u0101m. Da\u013ca korpusa pak\u013caut\u012bb\u0101 eso\u0161o karav\u012bru piedal\u012bj\u0101s kauj\u0101s pie R\u012bgas, kur palika l\u012bdz pat 1917. gada vasaras beig\u0101m. Korpusam pieder\u0113ja divas rezerves div\u012bzijas, 1. rezerves div\u012bzija un 36. rezerves div\u012bzija ar vair\u0101k\u0101m korpusam pak\u013cautaj\u0101m div\u012bzij\u0101m, galvenok\u0101rt lo\u0123istikas nol\u016bkos. Korpusu kop\u0161 1914. g. 12. novembra l\u012bdz pat 1918. g. komand\u0113ja \u0123ener\u0101lleitnants Kurts fon Mogens (Kurt von Morgen), vi\u0146a \u0161t\u0101ba priek\u0161nieka pien\u0101kumus kop\u0161 1915. g. 3. maija pild\u012bja pulkve\u017eleitnants Valters fon Haksthauzens (Walter von Haxthausen), vi\u0146u ac\u012bmredzot uz laiku nomain\u012bja majors Oskars fon H\u0101nke (Oscar fon Hahnke), bet past\u0101v\u012bgi no 1916. g. \u2013 pulkvedis \u0112rihs Kunhards fon \u0160mitss (Erich Kunhardt von Schmidt)[32]<\/a>.<\/p>\n\n\n\n Korpusam parasti pieder\u0113ja divas div\u012bzijas, un t\u0101s saglab\u0101j\u0101s maz izmain\u012bju\u0161\u0101s caur visu vien\u012bbas v\u0113sturi. \u0160\u012b korpusa v\u0113sture veidoj\u0101s nedaudz cit\u0101di, t\u0101p\u0113c t\u0101 veido\u0161an\u0101s s\u0101kum\u0101 piemin\u0113to div\u012bziju 1915.\u20131916. gad\u0101 m\u0113s neatrad\u012bsim, savuk\u0101rt sastapsim pavisam citas vien\u012bbas.<\/p>\n\n\n\n Kauj\u0101s pie Daugavpils no citiem frontes posmiem ierad\u0101s 2. div\u012bzija. Jau pats t\u0101s nosaukums liecina, ka tas ir viens no vec\u0101kaj\u0101m vien\u012bb\u0101m Pr\u016bsijas armij\u0101. Miera laik\u0101 t\u0101 tika disloc\u0113ta \u012asr\u016bt\u0113, t\u0101p\u0113c, visticam\u0101k, t\u0101s sast\u0101v\u0101 bija daudz lietuvie\u0161u. 1915. gada kampa\u0146\u0101 div\u012bzija galvenok\u0101rt c\u012bn\u012bj\u0101s Podlas\u0113 un Brestas apkaim\u0113, bet Nemunas kaujas laik\u0101 t\u0101 tika iek\u013cauta (1916. g. 28. august\u0101\u20138. septembr\u012b) 10. armijas sast\u0101v\u0101 un c\u012bn\u012bj\u0101s pie \u0160irvint\u0101m un kauj\u0101 par Vi\u013c\u0146u ( 9.\u201327. septembris), kas notika pie Mai\u0161iagalas nostiprin\u0101t\u0101s poz\u012bcijas. No \u0161ejienes div\u012bzija tika p\u0101rdisloc\u0113ta pie Kosjani, Miadsiolkas un Dr\u016bk\u0161iem, piedal\u012bj\u0101s m\u016bsu p\u0113t\u0101maj\u0101 Daugavpils un Daugavpils priek\u0161tilta nocietin\u0101juma kauj\u0101 (29. septembris\u20131. novembris), kuras laik\u0101 tur\u0113j\u0101s trij\u0101s poz\u012bcij\u0101s: 1. m\u016bsu p\u0113t\u0101maj\u0101 Dr\u016bk\u0161u-Medumu ezera \u0161aurum\u0101 (no 1. l\u012bdz 31. oktobrim); 2. Grenzthal un Gateni (11.\u201317. oktobris) un 3. Scho\u00dfbergas un Al\u016bkstes (Illuxt) (16.\u201331. oktobris). Div\u012bzija Daugavpils poz\u012bcij\u0101s palika l\u012bdz 1917. gada novembra beig\u0101m, lai gan t\u0101s vien\u012bbas piedal\u012bj\u0101s slavenaj\u0101 1917. gada Jaungada uzbrukum\u0101 pie Aa upes, un atrad\u0101s Eihornas grupas (10. armijas un tai pie\u0161\u0137irt\u0101s vien\u012bbas) rezerv\u0113 1917. gada 17. j\u016bnij\u0101\u20136. j\u016blij\u0101. Da\u013ca div\u012bzijas 1917. gada febru\u0101r\u012b tika p\u0101rcelta uz Augst\u0101k\u0101s armijas vad\u012bbas rezervi (Oberste Heeresleitung, O. H. L) un non\u0101ca Rietumu front\u0113. Pie Daugavpils paliku\u0161\u0101s vien\u012bbas ir min\u0113tas 1916. g. 12.\u201324. apr\u012b\u013ca un 8. maija\u201311. j\u016bnija kauj\u0101s pie Gorbunovkas (v\u0101cu Garbunowka, latv.) un Dvietes mui\u017eas (v\u0101cu Dweten)[33]<\/a>.<\/p>\n\n\n\n Kauj\u0101s 1915. gad\u0101 izc\u0113l\u0101s 78. rezerves div\u012bzija, kas c\u012bn\u012bj\u0101s Al\u016bkstas tilta pieej\u0101s. Div\u012bzija Lietuv\u0101 par\u0101d\u012bj\u0101s v\u0113l apr\u012bl\u012b, piedal\u012bj\u0101s g\u0101jien\u0101 caur \u017demaitiju un Kur\u0161u apr\u012bl\u012b-maij\u0101, piedal\u012bj\u0101s kauj\u0101s pie Dub\u012bsas, 14.\u201325. j\u016bnij\u0101 \u0160au\u013cu kauj\u0101, augusta s\u0101kum\u0101 \u2013 Kupi\u0161\u0137u kauj\u0101, v\u0113l\u0101k Pand\u0113les\u2013Sch\u012bmancu kauj\u0101, augusta beig\u0101s un septembra s\u0101kum\u0101 c\u012bn\u012bj\u0101s poz\u012bciju kauj\u0101s pie Sv\u0113t\u0101 ezera un Jaras, bet no 9. septembra l\u012bdz pat 20. novembrim \u2013 Daugavpils kauj\u0101, no kuras spraig\u0101k\u0101s c\u012b\u0146as notika no 13. septembra l\u012bdz 1. novembrim[34]<\/a>.<\/p>\n\n\n\n C\u012b\u0146\u0101s piedal\u012bj\u0101s ar\u012b Bekmana div\u012bzija, kas 1915. gada novembr\u012b tika p\u0101rd\u0113v\u0113ta par 108. div\u012bziju. \u0160\u012b vien\u012bba tika izveidota tikai 1915. gada maij\u0101 un savu kaujas ce\u013cu s\u0101ka kauj\u0101 pie Dub\u012bsas, no kurienes caur Rasei\u0146iem, Girkalni (Girtakol), T\u012btuv\u0113niem, I\u013c\u0123iem (Ilgize) iek\u013c\u0101v\u0101s \u0160au\u013cu kauj\u0101, no kurienes kop\u0101 ar I. rezerves korpusa apak\u0161vien\u012bb\u0101m piedal\u012bj\u0101s kauj\u0101s Auk\u0161taitij\u0101. No 9. septembra pulks c\u012bn\u0101s pie Daugavpils, novembra s\u0101kum\u0101 pievienojas pozicion\u0101lajai aizsardz\u012bbai, kur\u0101 pavada atliku\u0161o 1915. gada da\u013cu un paliek poz\u012bcij\u0101s l\u012bdz 1916. gada 7. j\u016bnijam, no kurienes tiek p\u0101rcelts uz Augst\u0101k\u0101s Austrumu armijas vad\u012bbas rezervi. Div\u012bzijas komandiera amata pien\u0101kumus vis\u0101 mums svar\u012bgaj\u0101 period\u0101 pild\u012bja \u0123ener\u0101lmajors Makss Karls Gotlobs Bekmans (Max Karl Gottlob Beckmann). 1915. gada 3. oktobr\u012b div\u012bzijai pieder\u0113ja 5. k\u0101jnieku brig\u0101de, kuras sast\u0101v\u0101 bija Aug\u0161reinas 97. k\u0101jnieku pulks (Oberrheinisches infanterie-regiment Nr. 97), Lejas Elzasas 137. k\u0101jnieku pulks (Unteriseischesimant Elsace Nr. 137), 265. rezerves k\u0101jnieku pulks, 1. rezerves drag\u016bnu pulks, 243. lauka artil\u0113rijas pulks, 1. rezerves pionieru bataljona 1. rota, 275. apgaismo\u0161anas pulks (Scheinwerferzug Nr. 275-8D) un un 108. tulko\u0161anas pulks (Fernsprech-Doppelzug Nr. 108)[35]<\/a>.<\/p>\n\n\n\n 10. armijai pieder\u0113jus\u012b 3. rezerves div\u012bzija Lietuvas-Kur\u0161a kara darb\u012bbu te\u0101tr\u012b uzrad\u0101s Nemunas kaujas laik\u0101. Pirms tam vi\u0146ai bija n\u0101c\u0101s piedal\u012bties kauj\u0101s par Osoviecas un Lom\u017eas cietok\u0161\u0146iem pie Bebra upes. Div\u012bzija piedal\u012bj\u0101s kauj\u0101s par Vi\u013c\u0146u, p\u0113c kur\u0101m nostiprin\u0101j\u0101s Kr\u0113vas-Smurgai\u0146u-Naru\u010da-Tvere\u010da apkaim\u0113, kur uztur\u0113j\u0101s l\u012bdz 1917. gada maijam, kad tika p\u0101rdisloc\u0113ta uz Rietumu fronti. Div\u012bzijai n\u0101c\u0101s notur\u0113t Naru\u010da kaujas pamattriecienu, piedal\u012bties Ziemas kauj\u0101s pie R\u012bgas 1917. gad\u0101[36]<\/a>. Div\u012bziju no 1916.g. l\u012bdz 1917. gadam 1. febru\u0101rim vad\u012bja \u0123ener\u0101lmajors Pauls Vain\u0161enks (Paul Weinschenck).<\/p>\n\n\n\n M\u016bsu p\u0113t\u0101majai t\u0113mai visliel\u0101k\u0101 noz\u012bme bija XXXIX. korpusam pieder\u0113ju\u0161\u0101 77. rezerves un 88. div\u012bzija, kuras uz ilgu laiku bija nostiprin\u0101ju\u0161\u0101s Zarasu\u2013Daugavpils apk\u0101rtn\u0113s. Visas kara s\u0101kum\u0101 jaunizveidot\u0101s vien\u012bbas[37]<\/a>, da\u013cas[38]<\/a> ir apak\u0161vien\u012bbas[39]<\/a> tika sauktas par rezerves. 88. div\u012bzijas labaj\u0101 sp\u0101rn\u0101 poz\u012bcijas ie\u0146\u0113ma 225. k\u0101jnieku div\u012bzija[40]<\/a>, kreisaj\u0101 \u2013 37. k\u0101jnieku div\u012bzija (kas pieder\u0113ja \u0160olcas armijas grupai, v\u0113l\u0101k \u2013 8. armijai).<\/p>\n\n\n\n 77. rezerves k\u0101jnieku div\u012bzija<\/strong> tika izveidota 1914. gada beig\u0101s[41]<\/a> (p\u0113c citiem datiem \u2013 1915. gada s\u0101kum\u0101[42]<\/a>), l\u012bdz 1915. g. 2. febru\u0101ra bija 10. armijas sast\u0101v\u0101, c\u012bn\u012bj\u0101s pie Maz\u016brijas ezeriem un Suvalkij\u0101. Ilgu laiku, vair\u0101kus m\u0113ne\u0161us no pavasara l\u012bdz vasarai, t\u0101 bija ie\u0146\u0113musi aizsardz\u012bbas poz\u012bciju pie Seiniem, starp Augustavu, Marijampoli un Pilvi\u0161\u0137iem. 21. j\u016blij\u0101\u20137. august\u0101 c\u012bn\u012bj\u0101s Kau\u0146as cietok\u0161\u0146a pieej\u0101s pie Veiveriem un Jiesas, piedal\u012bj\u0101s Kau\u0146as cietok\u0161\u0146a ie\u0146em\u0161an\u0101 8.\u201318. august\u0101, p\u0113c tam piedal\u012bj\u0101s ar\u012b Nemunas kauj\u0101. 20. august\u0101\u20138. septembr\u012b tur\u0113j\u0101s pie \u0160ventojas un Jaras, v\u0113l\u0101k piedal\u012bj\u0101s kauj\u0101 par Vi\u013c\u0146u, kuras laik\u0101 sasniedza Kr\u0113vas, Smurgai\u0146u, Naru\u010da, Tvere\u010dusa poz\u012bcijas, taj\u0101s tur\u0113j\u0101s l\u012bdz 9. oktobrim, no kurienes tika p\u0101rcelta uz Medumu un Dr\u016bk\u0161u ezera \u0161aurum\u0101, kur piedal\u012bj\u0101s kauj\u0101s par Daugavpili un Daugavpils priek\u0161tilta poz\u012bcijas, atsevi\u0161\u0137as da\u013cas bija disloc\u0113t\u0101s Gatenas, Januli\u0161\u0137u un Ilzena ezera apvid\u016b starp up\u0113m. No 1. novembra div\u012bzija uzs\u0101ka ilgsto\u0161o poz\u012bciju karu, kas ilga l\u012bdz pat 1917. g. augustam, piedaloties ar\u012b turpm\u0101kaj\u0101s kauj\u0101s pie Daugavpils un R\u012bgas. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka div\u012bzijas v\u0113stur\u0113 tiek min\u0113tas vair\u0101kas frontes aktiviz\u0113\u0161anas: 1916. gada 19.\u201328. mart\u0101, nosaukt\u0101s par \u201cMarta c\u012b\u0146\u0101m pie Daugavpils\u201d (M\u00e4rzk\u00e4mpfe vor D\u0171naburg) un 1917. gada 18.\u201325. \u201cDaugavpils aizsardz\u012bbas c\u012b\u0146\u0101m\u201d (Abwehrschlacht un D\u0171naburg).<\/p>\n\n\n\n M\u016bsu p\u0113t\u0101maj\u0101 period\u0101 div\u012bzija bija nostiprin\u0101jusies starp Sventes ezera un ezeru grupu uz zieme\u013crietumiem no Medumiem, no kuriem liel\u0101kais bija Medumu ezers, k\u0101 ar\u012b sauszemes poz\u012bcij\u0101 no Medumiem uz austrumiem l\u012bdz Vi\u013c\u0146as\u2013Daugavpils dzelzce\u013cam. Otr\u0101 aizsardz\u012bbas l\u012bnija starpezer\u0101 pie tagad\u0113j\u0101s Lietuvas-Latvijas robe\u017eas, pie Kampini\u0161\u0137u-Laukesas ezeriem un t\u0101l\u0101k gar robe\u017eu. Pie galven\u0101 ce\u013ca Zarasi-Daugavpils t\u0101 atrad\u0101s \u0112\u0123iptes kaps\u0113t\u0101. Tre\u0161\u0101 l\u012bnija g\u0101ja otrpus Laukesai, Sm\u0113l\u012bn\u0113, no kurienes bija iesp\u0113jams lieliski atbalst\u012bt pamatl\u012bnijas aizsardz\u012bbu. Pl\u0101nos var redz\u0113t kont\u016bras, kas ved stipri t\u0101l\u0101k uz dienvidrietumiem l\u012bdz Smalvu\u2013 Samanava ezeru grupai, ta\u010du t\u0101s bija tikai bataljonu atbild\u012bbas zonu pl\u0101nos. Div\u012bzijas galvenais centrs \u2013 Zarasu (Novoaleksandrovsko, sa\u012bsin\u0101ti \u2013 Novo) pils\u0113ti\u0146a. Galven\u0101 lo\u0123istikas sakaru l\u012bnija \u2013 Kau\u0146as \u2013 Daugavpils (cara) trakts. Div\u012bzijas \u0161t\u0101bs bija iek\u0101rtots mui\u017e\u0101 ar nosaukumu Lautzensee. Div\u012bziju no t\u0101s veido\u0161anas s\u0101kuma l\u012bdz 1915. g. 22. septembra vad\u012bja \u0123ener\u0101lmajors K\u0101rlis Brosijuss (Karl Brosius), no 1915. g. 23. septembra l\u012bdz 1917. g. maijam (t\u0101tad m\u016bsu p\u0113t\u0101m\u0101 perioda liel\u0101ko da\u013cu) div\u012bziju vad\u012bja \u0123ener\u0101lleitnants Sigismunds fon Forsters (Sigismund von F\u00f6rster). 1917. gada 18. datum\u0101 vad\u012bbu p\u0101r\u0146\u0113ma un vad\u012bja div\u012bziju, l\u012bdz t\u0101 tika izjaukta, \u0123ener\u0101lmajors Francs \u0100dams (Franz Adam)[43]<\/a>.<\/p>\n\n\n\n T\u0101 k\u0101 \u0123ener\u0101lleitnants Sigismunds fon Forsters (Sigismund von F\u00f6rster)(1856. \u20131934.) ir svar\u012bga fig\u016bra m\u016bsu p\u0113t\u012bjum\u0101, m\u0113s par vi\u0146u sniegsim s\u012bk\u0101ko inform\u0101ciju. Tas bija vec\u0101k\u0101 gada g\u0101juma \u0123ener\u0101lis ar lielu pieredzi, kur\u0161 kara s\u0101kum\u0101 tika iesaukts no rezerves. V\u0113l b\u016bdams fanenjunkers[44]<\/a>, vi\u0146\u0161 iedzi\u013cin\u0101j\u0101s pionieru zin\u0101tn\u0113s, vad\u012bja pionieru da\u013cas, 1875. g. pabeidza apvienoto artil\u0113rijas in\u017eenieru skolu, bija noz\u012bm\u0113ts uz dzelzce\u013ca da\u013c\u0101m, 1881.\u20131883. apmekl\u0113ja lekcijas Berl\u012bnes tehnolo\u0123iju universit\u0101t\u0113, vad\u012bja Hesenes pionieru bataljonu Mainc\u0101, v\u0113l\u0101k \u2013 gaisa balonu div\u012bzij\u0101. XIX. gadsimta beig\u0101s vi\u0146u iec\u0113la par Pr\u016bsijas armijas k\u0101jnieku bataljona komandieri. Kop\u0161 1900. g. darboj\u0101s T\u0101lo Austrumu kara te\u0101tr\u012b, dien\u0113jot Bokseru revol\u016bcijas apspie\u0161an\u0101 \u0136\u012bn\u0101, kur bija iesaist\u012bts \u0137\u012bnie\u0161u cietok\u0161\u0146a Tse King Kuan \u0161turm\u0101. Par \u0136\u012bnas kampa\u0146u vi\u0146\u0161 sa\u0146\u0113ma imperatora \u201cPour le M\u00e9rite\u201d ordeni. \u0160ie milit\u0101rie g\u0101jieni pagrieza F\u0113rstera karjeru \u013coti pozit\u012bv\u0101 virzien\u0101, un p\u0113c atgrie\u0161an\u0101s V\u0101cij\u0101 majors tika iecelts par 5. Pr\u016bsijas gvardes pulka 1. bataljona komandieri. 1904. gad\u0101 s\u0101koties Krievijas un Jap\u0101nas karam, Forsters tika iecelts par V\u0101cijas nov\u0113rot\u0101ju Jap\u0101nas armij\u0101 \u2013 t\u0101 laika \u013coti atbild\u012bgaj\u0101 amat\u0101 milit\u0101raj\u0101 pasaul\u0113[45]<\/a>, un p\u0113c atgrie\u0161an\u0101s no kara tika iecelts 5. Brandenburgas pulka (Kustr\u012bna cietoksnis pie Oderas, tagad po\u013cu Kostrzyn) un sa\u0146\u0113ma pulkve\u017ea milit\u0101ro pak\u0101pi. J\u0101saka, ka vi\u0146a milit\u0101r\u0101 karjera norit\u0113ja \u012bpa\u0161i veiksm\u012bgi, \u012bpa\u0161i 1910. g. sa\u0146emot 68. brig\u0101des Mecas[46]<\/a> cietoksn\u012b komandiera amatu un \u0123ener\u0101lmajora dienesta pak\u0101pi. 1913. gad\u0101 Sigismunds Forsters tika iecelts par Brandenburgas 6. div\u012bzijas komandieri un sa\u0146\u0113ma \u0123ener\u0101lleitnanta pak\u0101pi. Tie\u0161i pirms Pirm\u0101 pasaules kara s\u0101kuma nezin\u0101mu iemeslu d\u0113\u013c vi\u0146\u0161 tika palaists rezerv\u0113 (zur Disposition) un vi\u0146am tika pie\u0161\u0137irts \u012bpa\u0161i augsts imp\u0113rijas apbalvojums (Stern zum Roten Adlerorden II. Klasse mit Eichenlaub). Tom\u0113r \u0161\u0101ds \u201cp\u0113c piepras\u012bjuma\u201d statuss \u0123ener\u0101lim pa\u0161\u0101 sp\u0113ku plaukum\u0101 noz\u012bm\u0113ja neveiksm\u012bgu karjeras pav\u0113rsienu, kas ir saist\u012bts ar konfliktu vai neizdab\u0101\u0161anu noteiktai domin\u0113jo\u0161ai virsnieku grupai[47]<\/a>. S\u0101koties karam, \u0123ener\u0101li noz\u012bm\u0113ja par 1. rezerves korpusa komandieri, vad\u012bja kaujas Polij\u0101, un no 1915. gada 23. septembra tika iecelts par 77. div\u012bzijas komandieri[48]<\/a>. Paties\u012bb\u0101 t\u0101diem cilv\u0113kiem jau bija j\u0101vada armija, nevis div\u012bzija. 1915. gad\u0101 \u0123ener\u0101lim bija 59 gadi, t\u0101tad div\u012bzijai bija \u012bpa\u0161i pieredz\u0113jis komandieris ar milit\u0101r\u0101 in\u017eeniera izgl\u012bt\u012bbu un milz\u012bgu praksi. \u0160is cilv\u0113ks ar kunga ties\u012bb\u0101m p\u0101rvald\u012bja 220 kvadr\u0101tkilometru lielu teritoriju. Karav\u012bri vi\u0146u var\u0113ja piel\u012bdzin\u0101t Romas pierobe\u017eas \u2013 limes forta priek\u0161nieka statusam. \u0122ener\u0101lis ne tikai apsarg\u0101ja V\u0101cijas \u0101r\u0113jo robe\u017eu, bet ar\u012b veica kult\u016bras nes\u0113ja funkcijas \u0161aj\u0101 Lietuvas re\u0123ion\u0101. Komandieris bija \u013coti cilv\u0113cisks, un vi\u0146a m\u012b\u013c\u0101k\u0101 fr\u0101ze bija \u201cviss parasta karav\u012bra d\u0113\u013c\u201d. \u0160is komandieris ie\u0146\u0113ma nevis \u201ckunga\u201d, bet gan \u201cpirmais starp l\u012bdz\u012bgiem\u201d (Primus inter Pares) poz\u012bciju. L\u012bdz 1915. g. Sigismunds fon Forsters tika \u010detras reizes ievainots[49]<\/a>.<\/p>\n\n\n\n Div\u012bzija sast\u0101v\u0113ja no 255., 256. un 257. rezerves k\u0101jnieku pulka, 59. un 60. rezerves artil\u0113rijas pulka, smag\u0101s rezerves artil\u0113rijas un nor\u012bkotaj\u0101m vien\u012bb\u0101m: ska\u0146as m\u0113r\u012b\u0161anas vien\u012bbas (Schallmesstruppe), artil\u0113rijas m\u0113r\u012b\u0161anas vien\u012bbas, pl\u0101no\u0161anas noda\u013cas, pilotiem, gaisa balonu apak\u0161noda\u013cas, autokolonnas, lauka meteorolo\u0123isk\u0101s stacijas, j\u0113geru rite\u0146brauc\u0113ju pulka, \u0113din\u0101\u0161anas kolonnas, eskadrona, lauka \u017eandarm\u0113rijas, pro\u017eektoru pulka, m\u012bnmet\u0113ju rotas, smago lo\u017emet\u0113ju pulka, lauka slimn\u012bcas, lauka rekr\u016btu depo, 78. pionieru rotas un cit\u0101m da\u013c\u0101m. Div\u012bzijas veido\u0161anas s\u0101kum\u0101 tai pieder\u0113ja ar\u012b 79. rezerves pionieru rota.<\/p>\n\n\n\n 1915. gada beig\u0101s div\u012bzija jau aptv\u0113ra maz\u0101ku, bet \u013coti atbild\u012bgu b\u0101ru. \u0160\u012b poz\u012bcija nebija \u012bpa\u0161i \u0113rta, p\u0101r\u0101k lielu plat\u012bbu aiz\u0146\u0113ma sauszemes plat\u012bbas, t\u0101p\u0113c otr\u0101s aizsardz\u012bbas l\u012bnijas viet\u0101 tika ier\u012bkota jauna ilgtermi\u0146a poz\u012bcija, kas g\u0101ja pa Laukesas dienvidu krastu, div\u012bzija b\u016bt\u012bba aizst\u0101v\u0113ja teritoriju starp Kau\u0146as\u2013Daugavpils \u0161oseju un Vi\u013c\u0146as\u2013Daugavpils dzelzce\u013cu ieskaitot.<\/p>\n\n\n\n Zarasu apk\u0101rtn\u0113 77. rezerves div\u012bzija mitin\u0101j\u0101s no 1915. g. novembra s\u0101kuma l\u012bdz 1917. g. augusta beig\u0101m[50]<\/a>.<\/p>\n\n\n\n 88. div\u012bzija<\/strong> tika izveidota no 1915. g. gada s\u0101kum\u0101 izveidot\u0101s \u201cMengesa div\u012bzijas\u201d, kura 1915. g. apr\u012bl\u012b-maij\u0101 piedal\u012bj\u0101s kauj\u0101s pie Pilicas pils\u0113ti\u0146as. J\u016blij\u0101 \u0161\u012b div\u012bzija, atrodoties starp Pilicu un Vislas upi, piedal\u012bj\u0101s uzbrukum\u0101 pret Krievijas karasp\u0113kiem. Augusta beig\u0101s frontei virzoties uz austrumiem, \u201cMengesa div\u012bzija\u201d sasniedza Vi\u013c\u0146as apk\u0101rtni, bet septembr\u012b pietuvoj\u0101s Daugavpilij, kur ie\u0146\u0113ma poz\u012bcijas pie Dr\u016bk\u0161u ezera. Sasniedzot Dr\u016bk\u0161u ezera apk\u0101rtni un frontei stabiliz\u0113joties, div\u012bzija tika p\u0101rveidota un p\u0101rv\u0113rt\u0101s par 88. k\u0101jnieku div\u012bziju. 88. k\u0101jnieku div\u012bzija \u0123ener\u0101lleitnanta Vilhelma fon Mengesa (Wilhelm von Menges) vad\u012bb\u0101, kura pak\u013cauta XX. korpusam, kas veidoja Nemunas armijas (v\u0113l\u0101k 8.) labo sp\u0101rnu. 88. div\u012bzija apsarg\u0101ja nelielu frontes posmu, kas virz\u012bj\u0101s uz dienvidaustrumiem no dzelzce\u013ca l\u012bdz nelielu ezeru Bri\u0123enes grupai (Bri\u0123enes ezers, ori\u0123. v\u0101cu kart\u0113 Demmes), (Demenes, ori\u0123. v\u0101cu kart\u0113 Deglaiku) un t\u0101l\u0101k uz dienvidiem l\u012bdz Dr\u016bk\u0161u ezeram: Akmenkas (latvie\u0161u Akmenka), Darzo (latvie\u0161u D\u0101rza, ori\u0123. v\u0101cu kart\u0113 Gatenu), Skirno (ori\u0123. v\u0101cu kart\u0113 Skirno), Tilz\u012btes apk\u0101rtn\u0113s eso\u0161os nocietin\u0101jumus ieskaitot. Tre\u0161\u0101 l\u012bnija balst\u012bj\u0101s uz Dr\u016bk\u0161u \u2013 Smalvu ezeru \u0161aurumu. Galvenais lo\u0123istikas administrat\u012bvais centrs \u2013 Turmantas dzelzce\u013ca stacija un pils\u0113ti\u0146a. Galven\u0101 lo\u0123istikas sakaru l\u012bnija \u2013 Vi\u013c\u0146as \u2013 Daugavpils dzelzce\u013c\u0161. Abas p\u0113t\u0101m\u0101s div\u012bzijas var\u0113ja viena otru viegli atbalst\u012bt, jo starp galvenajiem centriem bija tikai 15 kilometru att\u0101lums. Apm\u0113ram pa vidu starp abiem centriem atrad\u0101s Smalvu pils\u0113ti\u0146a.<\/p>\n\n\n\n 1915. g. 88. div\u012bzija sast\u0101v\u0113ja no trim k\u0101jnieku brig\u0101d\u0113m, katr\u0101 bija pa diviem k\u0101jnieku pulkiem. Div\u012bziju sauca par landv\u0113ra div\u012bziju, jo t\u0101 sast\u0101v\u0113ja no teritori\u0101l\u0101s armijas \u2013 landv\u0113ra da\u013c\u0101m un apak\u0161vien\u012bb\u0101m.<\/p>\n\n\n\n 175. Landv\u0113ra k\u0101jnieku brig\u0101de (no 02.08.1915., l\u012bdz tam sauc\u0101s par 1. landv\u0113ra k\u0101jnieku pal\u012bgbrig\u0101di (Landwehr-Ersatz-Infanterie-Brigade 1)): no 1915. g. 4. oktobra brig\u0101di vad\u012bja komandieris \u0123ener\u0101lmajors Otto Francs, (Generalmajor Otto Frantz), brig\u0101de sast\u0101v\u0113ja no 349. un 350. landv\u0113ra k\u0101jnieku pulka.<\/p>\n\n\n\n 176. landv\u0113ra k\u0101jnieku brig\u0101de (1915. g. 2. august\u0101\u20131917. g. febru\u0101r\u012b agr\u0101k paz\u012bstama k\u0101 Budenbroka brig\u0101de, komandieris \u0123en. Alfr\u0113ds Freihers fon Budenbroks (Alfred Freiherr von Buddenbrock). Brig\u0101de sast\u0101v\u0113ja no diviem Saksijas armijai nor\u012bkotajiem k\u0101jnieku pulkiem: 351. un 352. (sak\u0161u) k\u0101jnieku pulka.<\/p>\n\n\n\n 177. K\u0101jnieku brig\u0101de, komandieris \u0123en. Klemens Ulrihs (Klemens Ullrich). Brig\u0101dei pieder\u0113ja 353. un 354. k\u0101jnieku pulks.<\/p>\n\n\n\n Div\u012bzijai ar\u012b pieder\u0113ja 88. kaval\u0113rijas pulks, 88. un 223. lauka artil\u0113rijas pulks, 6. landv\u0113ra k\u0101jnieku artil\u0113rijas bataljons un 6. landv\u0113ra pionieru bataljons.<\/p>\n\n\n\n 1916.\u20131917. g. period\u0101 88. div\u012bzijas sast\u0101vs main\u012bj\u0101s. Pie Dr\u016bk\u0161u ezera poz\u012bcij\u0101m 88. k\u0101jnieku div\u012bzija uztur\u0113j\u0101s tie\u0161i divus gadus \u2013 no 1915. g. septembra l\u012bdz 1917. g. septembrim[51]<\/a>. <\/p>\n\n\n\n Pionieru rotas tika noz\u012bm\u0113tas pie k\u0101jnieku pulkiem. Pionieru virsleitnants Hanss Trobsts (Hans Tr\u00f6bst), kur\u0161 atst\u0101ja memu\u0101rus, bija dien\u0113jis 77. rezerves div\u012bzijas 147. k\u0101jnieku pulka 78. rezerves pionieru rot\u0101. 77. div\u012bzijas pionieri b\u0101z\u0113j\u0101s Gudoti\u0161\u0137u ciem\u0101. 1915. g. beig\u0101s t\u0101 bija vien\u012bg\u0101 pionieru apak\u0161vien\u012bba div\u012bzij\u0101[52]<\/a>. Pie katra k\u0101jnieku pulka tika pie\u0161\u0137irts pa vienam pionieru pulkam (Zug), bet rotas komandieris pild\u012bja ar\u012b div\u012bzijas in\u017eenieru priek\u0161nieka pien\u0101kumus. Protams, \u0161\u0101das kapacit\u0101tes pionieriem \u013c\u0101va pild\u012bt tikai padomdev\u0113ju un instruktoru pien\u0101kumus, visus nostiprin\u0101\u0161anas darbus veica pa\u0161i k\u0101jnieki vai nor\u012bkot\u0101s apak\u0161vien\u012bbas.<\/p>\n\n\n\n Par nor\u012bkotaj\u0101m vien\u012bb\u0101m j\u0101sauc celtnieki, kuri pieder\u0113ja t\u0101 sauktajiem mobilajiem pulkiem (Reiseregiment), kas sast\u0101v\u0113ja no apak\u0161vien\u012bb\u0101m \u2013 diviem atbalsta bataljoniem (Armierungsbattalion), katr\u0101 pa 1000 cilv\u0113kiem, atsevi\u0161\u0137iem atbalsta bataljoniem, land\u0161turma bataljoniem un karag\u016bstek\u0146u bataljoniem. \u0160ie kara sp\u0113ki bija pionieru virsnieku \u201cdarbsp\u0113ks\u201d.<\/p>\n\n\n\n Rezerves vien\u012bb\u0101m, kuras veidoja rezervisti, bija noteikt\u0101s \u012bpa\u0161\u012bbas, ar ko t\u0101s at\u0161\u0137\u012br\u0101s no regul\u0101r\u0101s armijas da\u013c\u0101m. Regul\u0101r\u0101s armijas da\u013cas, it \u012bpa\u0161i virsnieki un profesion\u0101l\u0101s armijas apak\u0161virsnieki, armiju izv\u0113l\u0113j\u0101s apzin\u0101ti, k\u0101 profesiju, t\u0101p\u0113c ar\u012b kara laik\u0101 vi\u0146i jut\u0101s \u201csav\u0101s kaman\u0101s\u201d. Kara laik\u0101 var\u0113ja \u0101tr\u0101k uztais\u012bt karjeru un savas zin\u0101\u0161anas pielietot praks\u0113, bet milit\u0101r\u0101 rut\u012bna bija ikdieni\u0161\u0137a nodarbe, tikai nedaudz netradicion\u0101lajos apst\u0101k\u013cos. Profesijas dienesta virsnieki var\u0113ja \u0101tr\u0101k nok\u013c\u016bt dro\u0161\u0101 un komfortabl\u0101 \u0161t\u0101b\u0101. Rezerves karav\u012bri tika izvilkti no savas ierast\u0101s vides, p\u0101rtraucot studijas, izraujot no uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas, apprec\u0113ju\u0161ies karav\u012bri \u2013 no \u0123imen\u0113m. S\u0101kum\u0101 viss bija skaidrs, bet, tikl\u012bdz kar\u0161 ieguva iztur\u012bbas kara raksturu, un it \u012bpa\u0161i liel\u0101koties bezj\u0113dz\u012bgaj\u0101 ierakumu kar\u0101, karav\u012bri k\u013cuva nelaim\u012bgi, maldin\u0101ti un ac\u012bmredzami neapmierin\u0101ti ar savu situ\u0101ciju. Rezerves virsniekiem liel\u0101ka karjera nesp\u012bd\u0113ja, t\u0101p\u0113c ar\u012b vi\u0146i palika atstumti, parasti tika s\u016bt\u012bti uz amatiem, kam bija gr\u016bt\u0101ki apst\u0101k\u013ci. \u0160\u012b \u0161\u0137irtne ac\u012bmredzami s\u0101ka domin\u0113t 1916. g. vid\u016b, Rum\u0101nijai iest\u0101joties kar\u0101 Antantes pus\u0113, visas cer\u012bbas uz \u0101tr\u0101m kara beig\u0101m tika sagrautas un att\u0101lums starp profesion\u0101\u013ciem un mobiliz\u0113tajiem s\u0101ka pieaugt \u2013 at\u0161\u0137\u012br\u0101s cer\u012bbas[53]<\/a>.<\/p>\n\n\n\n 1915. g. oktobr\u012b\u2013novembr\u012b, norisinoties c\u012b\u0146\u0101m un aizst\u0101voties pret krievu pretuzbrukumu, karav\u012bri mitin\u0101j\u0101s parastaj\u0101 ierakum\u0101 ar traversiem, kur\u0101 nebija nek\u0101das dren\u0101\u017eas sist\u0113mas, t\u0101p\u0113c diezgan liela da\u013ca tika appludin\u0101ta ar lietus \u016bdeni. Pasl\u0113ptuves tika izraktas ne p\u0101r\u0101k liel\u0101 k\u0101rt\u012bb\u0101, bie\u017ei izmantojot artil\u0113rijas uguns izrakt\u0101s bedres. Rezerves vien\u012bbas \u0101tr\u0101 veid\u0101 izraka bedres, piesedza ar piec\u0101m rind\u0101m uz vietas eso\u0161o ba\u013c\u0137u (p\u0101rsvar\u0101 artil\u0113rijas izg\u0101zto) un apb\u0113ra tos ar zemi. 2\/3 karav\u012bru tur\u0113ja aizsardz\u012bbu, tikai 1\/3 var\u0113ja str\u0101d\u0101t. Gl\u0101ba pal\u012bgvien\u012bbas. Tikai 1915. g. novembra vid\u016b, nedaudz apklustot c\u012b\u0146\u0101m un \u0161au\u0161anai, jau var\u0113ja iek\u0101rtoties \u201cpiekl\u0101j\u012bg\u0101k\u201d, izveidojot ziemas nometnes[54]<\/a>. Bija svar\u012bgi rad\u012bt apst\u0101k\u013cus cilv\u0113ku un zirgu izdz\u012bvo\u0161anai aukstuma un mitruma apst\u0101k\u013cos. Daba bija k\u013cuvusi par liel\u0101ku ienaidnieku nek\u0101 pats ienaidnieks. Par laimi, krieviem rad\u0101s t\u0101das pa\u0161as probl\u0113mas. S\u0101k\u0101s pozicion\u0101lais kar\u0161 (v\u0101cu Stellungskrieg).<\/p>\n\n\n\n Laika gait\u0101 k\u013cuva skaidrs, ka t\u0101 saucam\u0101s ziemas nometnes pamaz\u0101m k\u013c\u016bst par ilgtermi\u0146a poz\u012bciju, t\u0101p\u0113c tika uzs\u0101kta citu l\u012bniju ier\u012bko\u0161ana. T\u0101 k\u0101 nosaukumi vari\u0113, m\u0113s cent\u012bsimies sniegt tabulu, kas izskaidrotu aizsardz\u012bbas poz\u012bciju iek\u0101rto\u0161anas hronolo\u0123iju.<\/p>\n\n\n\n