Pozīciju karš prasīja milzīgus dzīvā spēka upurus. Izveidotās labi nocietinātās ierakumu līnijas nevienai no karojošajām pusēm nedeva nozīmīgus teritoriālus ieguvumus. Artilērijas apšaudes nedeva vajadzīgo efektu, tādēļ, neskatoties uz 1899. un 1907. gadu Hāgas konvencijas aizliegumiem, tika izmantoti ķīmiski ieroči. Pirmo reizi to izmantoja vācieši cīņā pret frančiem 1914. gada oktobrī, tomēr masveidā tā pirmo reizi tika lietota 1915. gada pavasarī – kaujā pie Ipras.
Tās bija smagākas par gaisu un nosēdās ierakumos un aizsardzības būvēs, nogalinot vai padarot kaujas nespējīgus pretinieka karavīrus. Bija izstrādāta speciāla taktika, gatavojoties kaujai. Tas bija noteikts šādi – trīs ceturtdaļas indīgo kaujas vielu granātu apšaudes sākumā, noslāpējot krievu artilēriju, un viena ceturtdaļa fugasa granātu pa pozīcijām, iznīcinot dzīvo spēku. Pēc divām stundām munīcijas sadalījumu mainīja – trīs ceturtdaļas fugasa granātu un viena ceturtdaļa indīgo kaujas vielu granātu. Ķīmiskos ieročus lietoja arī Lielbritānija, Francija, ASV, Krievija u.c. valstis. Tie tika lietoti arī Latvijā 1916. un 1917. gadā Nāves salā un Dvinskas placdarmā.
Pirmā pasaules kara muzejā Medumos ir liecības par gāzes ieroču izmantošanu Dvinskas placdarmā – vācu armijas gāzmaskas fragmenti, fotogrāfijas un gāzes uzbrukuma aculiecinieka apraksts.
No Vācu armijas 258. rezerves pulka virsnieka dienasgrāmatas: “Agrā 28. oktobra rītā sākās neticami spēcīga viesuļuguns ar gāzes un sprāgstošajām granātām uz mūsu atrašanās vietām, mūsu nocietinājumiem. Pirms mūsu karavīri paspēja uzvilkt maskas, gāze ar savu saldeno smaržu izraisīja viņiem pretīgu sajūtu. Nākamais gāzes uzbrukums, vēl šausmīgāks, sekoja 21. novembrī.
Plkst. 4 no rīta baznīcas pagalmā bija dzirdama šņākoņa, krievu nocietinājumos bija redzams ugunīgs uzliesmojums un sarkanīgs mākonis, kas virzījās uz ziemeļu nocietinājumu. Trauksme par gāzes uzbrukumu tika nodota pa skaļruņiem uz kaimiņu baterijām. Tikmēr mākonis kļuva arvien lielāks, izplatījās pār visiem nocietinājumiem un aizmugures patvertnēm baznīcā un skolā. Pēc dažām minūtēm līdzīgs uzbrukums tika veikts arī pret dienvidu nocietinājumu. Pretinieka pusē dega ugunskuri.
Plkst. 6.30 pēkšņi sākās spēcīga apšaude ar gāzes granātām pret Ilūkstes nocietinājumiem un Pilskalnes virzienā. Apšaude ilga līdz plkst. 7.00. Uzreiz pēc tam parādījās rindās izkārtoti krievu strēlnieki.
Mēs pavadījām pusotru stundu ierakumos ar gāzmaskām uz sejas. Gāze mums nekaitēja, taču iznīcināja žurkas un peles mūsu patvertnē.”
Kaut aprakstā nav minēti karavīru zaudējumi, ķīmisko ieroču lietošanas rezultātā Pirmā pasaules karā tika nogalināti aptuveni 90 000 cilvēku un aptuveni viens miljons tika ievainoti. Daudzi no viņiem izjuta sekas visu mūžu.
