Ilūkstes pilsētas bibliotēkā ir redzamas Pilskalnes muižas īpašnieka Feliksa Plātera-Zīberga fotogrāfijas. Tajās Feliksa ģimene kuplā skaitā sēž pie greznās baroka stilā būvētās muižas ēkas, kura Pirmā pasaules kara gados diemžēl pārvērtās drupās.
Tā Pilskalnes muižas iznīcināšanu apraksta 258. rezerves pulka virsnieks:
“21. oktobrī stacijā “Jelovka” ieradās divi briesmoņi –lielgabali 42 cm diametrā. Tie bija paredzēti Pilskalnei. Mūsu artilērija tika nostiprināta un gatava uzbrukumam krievu nocietinājumiem pie Pilskalnes. Atskanēja iznīcības uguns. Šāda vētra jau sen nebija dzirdēta. Visa zeme drebēja no 420 mm kalibra šāviņiem. Tumšā gaisā, liela torņa augstumā, cēlās zemes strūklakas. Uguns pārvērtās troksnī, kas aprija visu apkārtni. Precīzi 12:35 kājnieku pulks devās uzbrukumā. Pretinieku ierakumi starp Šlosbergu un Tanenfeldu tika ieņemti.
27. oktobrī bataljons devās uz Pilskalni (Šlosbergu) un ierīkojās alusdarītavas pagrabā un granātu mājiņā uz dienvidu izejas no Pilskalnes. Tā kā visi nocietinājumi un ierakumi bija aizņemti, nakts laikā 5. rotas karavīri izraka ierakumus dziļā grāvī aiz alusdarītavas. Vēlāk šie ierakumi pārvērtās par īstu bumbu patvertni. Drīz granātu mājiņu vajadzēja atstāt, jo tā tika apšaudīta no visām pusēm. Relatīvi labu aizsardzību varēja atrast alusdarītavas pagrabā – bijušās muižas sabrukuma rezultātā pagraba jumts kļuva tikai uzticamāks. Tāpēc karavīri pagrabā esošajos pazemes pārejās jutās droši.
21. novembrī notika liela nelaime. Svētās mises un bēru laikā, ko vadīja divīzijas priesteris, uz altāra, izsitot cauri pagraba jumtu, nokrita smags šāviņš. Griesti sāka grūt, radās neiedomājams troksnis un melni dūmi. Mēs iznesām ievainotos un bojāgājušos. Kopš tā diena par Pilskalnes pagrabu kā bumbu patvertni tika aizmirsta.”
