Pirmā pasaules kara laikā pamiera vai brāļošanās notikumi kareivjiem bija ierasta lieta. Ir saglabājušās fotogrāfijas, kas apstiprina kopīgos svētkus un aktivitātes. Šādas liecības ir arī Pirmā pasaules kara muzejā Medumos. Par vienu no brāļošanās notikumiem, kas norisinājās Medumu un Demenes pagastu robežjoslā, varam lasīt laikrakstā “Izvestija Vologodskogo Soveta” no 1917. gada 19. novembra.
1918. gada 3.martā Brestlitovskā (mūsdienās Bresta) bija parakstīts miera līgums starp Vāciju, Ausroungāriju, Bulgāriju, Turciju un Krieviju. Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību Pirmajā pasaules karā. Pamats miera pārrunām tika likts Daugavpils (jeb Dvinskas) placdarmā.
1917. gada 13. novembrī Maskavas kājnieku pulka 19. armijas korpusa sektorā trīs parlamentāriešu delegācija (praporščiks Vladimirs Šneurs, militārais ārsts Mihails Sagalovičs un brīvprātīgais Georgijs Merens), pēc jau esošās uz to brīdi Padomju Krievijas armijas komandiera Nikolaja Krilenko pavēles, izgāja no tranšejas ar balto karogu un taurētāju un devās vācu pozīciju virzienā. No vācu tranšejām iznāca taurētājs ar balto karogu. Parlamentāriešus ar aizsietām acīm aizveda uz bataljona štābu, pēc tam viņus pieņēma divīzijas ģenerālis Makss Hofmans.
Viņš sazinājās ar Austrumu frontes virspavēlnieku, un jau nakts laikā no 13. uz 14. novembri tika saņemta oficiāla vācu pavēle par tūlītēju sarunu uzsākšanu. Parlamentārieši vienojās par otro delegāciju tikšanās vietu un laiku – dzelzceļa līnijas Viļņa-Dvinka pāreju, uz rietumiem no Kūhališķu (tagad Demenes pagasts) ciema.
Neraugoties uz Antantes valstu protestiem pret atsevišķu mieru un virsnieku atteikumiem izpildīt Padomju valdības rīkojumus, pamiera process turpinājās. 19. novembrī starp Vācijas un Krievijas armijas priekšējām līnijām, pie Kūhališķu ciema, tika uzstādīts speciāls vilciens, kurā delegācija no 28 cilvēkiem Adolfa Joffes vadībā devās uz sarunām Brestļitovskā. Vācijas delegāciju vadīja Makss Hofmans. Sarunu rezultātā tika noslēgta vienošanās par militāro darbību pārtraukšanu no 24. novembra līdz 4. decembrim.
Padomju delegācijā pirmajam Brestas miera sarunu posmam bija arī divi latvieši: eksperta statusā piedalījās apakšpulkvedis Jānis (Ivans) Ceplītis, delegāciju pavadošajā ierindas sastāvā bija praporščiks (kārodznieks) Kārlis Ziediņš.
30. novembrī pamiera sarunas atsākās, un rezultātā tika panākta vienošanās par militāro darbību pārtraukšanu uz 28 dienām no 1917. gada 4. decembra līdz 1918. gada 1. janvārim. Tādējādi Krievijai beidzās kara darbības, kas sākās 1914. gada augustā. Rietumu frontē karš turpinājās, bet pamiers ar Krieviju jau bija noslēgts.
