Pirmā pasaules kara laikā uzskati par aviācijas nozīmi mainījās. Kara laikā aviācija sastāvēja no dirižabļiem, gaisa baloniem un lidmašīnām. Šajā periodā aparātu konstrukcijas bija salīdzinoši arhaiskas, bet tās ātri uzlabojās. Jau 1914. gada jūlijā Krievijas militārajā aviācijā bija lidmašīnas, piemēram, “Nieuport-4”, “Farman-16”, un vairākas “Morane-Parasol” vienības, kopā 263 lidaparāti. Lidmašīnas pārsvarā bija franču dizaina – biplāni no A. Farman un Voisin, un 14 monoplāni no Nieuport, Morane un Deperdussen, no vācu ražotājiem – Aviatik biplāni un Etrich monoplāni.
Aviācijas spēku sastāvā Vācija bija otrajā vietā ar 230 lidmašīnām un dirižabliem. Austro-Ungārija disponēja ar 30 lidmašīnām.
Aviācija bija inženieru nodaļas sastāvdaļā un tika izmantota izlūkošanai, bombardēšanai un pretinieka aviācijas iznīcināšanai. Vācija bija pirmā, kas sāka izmantot pretinieka aizmugures teritorijas bombardēšanu. Sākot ar 1914. gadu, vispirms vācu dirižabļi, pēc tam daudzmotoru bombardētāji regulāri veica bombardēšanas uzbrukumus pretinieka objektiem. Sākot ar 1915. gada pavasari, virs Dvinskas bieži lidoja vācu dirižabļi, metot bumbas. Desmitiem cilvēku tika nogalināti vai ievainoti, tika izpostītas ēkas, ceļi, radot paniku iedzīvotāju vidū.
Krievijas armijai bija aviācijas laukums netālu no Dvinskas, bet Vācu armijai bija lidaparātu bāzes netālu no Novo-Aleksandrovskas, sākotnēji netālu no Eglaines, vēlāk pie Subates. Kara sākumā lidmašīnas nebija apbruņotas, izņemot pilotu personīgos ieročus (šautenes vai pistoles). Kopš 1915. gada angļu un franču inženieri sāka uzstādīt ložmetējus uz lidmašīnām, kas šāva no lidmašīnas sāniem. 1915. gada 1. aprīlī vācu konstruktors izgudroja sinhronizatoru, kas ļāva šaut caur propelleri. Pirmo reizi sinhronizatoru uzstādīja uz Fokker E.I. iznīcinātāja.
1915.gada vasaras sākumā parādījās vācu eskadras ar jauniem izstrādājumiem, kas bija pārsteigums Antantes spēkiem. Līdz 1916. gada pavasarim vācieši dominēja gaisa kaujās, ko sauca par “Fokker plēsumu”.
1915. gada “Gaisa flotes Vēstnesis” Nr. 1, rakstīts par 17. korpusa aviācijas pulku, kas dislocējās Dvinskas Placdarmā: “1917. gadā 17. korpusa aviācijas pulks septiņu mēnešu laikā zaudēja 7 cilvēkus, tostarp 4 pilotus un 3 novērotājus. Viens no mirušajiem bija pilots Aleksandrs Gusevs.”
Aleksandrs Gusevs tika nogalināts Medumu pagasta teritorijā un apglabāts Medumu pagasta 1. pasaules kara kritušo vācu karavīru kapsētā. 1917. gada 27. februārī Gusevs pēc veiksmīgas bombardēšanas misijas no Novo-Aleksandrovska atgriezās un iesaistījās gaisa kaujā ar vācu iznīcinātāju, veicot manevrus un atļaujot novērotājam nogāzt pretinieka lidaparātu. Vācu lidmašīna iedegās un nokrita zemē. Gusevs veiksmīgi atgriezās lidlaukā. Par to viņš tika apbalvots ar Svētā Jura 4. pakāpes ordeni un paaugstināts militārajā pakāpē. Tomēr 23. martā Aleksandrs Gusevs ar novērotāju Feofanu Lazovski uz “Moran-Parasole” lidmašīnas tika nogalināts gaisa kaujā ar vācu lidmašīnu “Albatros” un gāja bojā pie Kosmičevskas. Pēc četrām dienām pēc kaujas vācu aviatori, nometot skrejlapu krievu pozīcijās, paziņoja par Aleksandra Guseva un Feofana Lazovska likteni. Aleksandrs Gusevs tika nogalināts un apbedīts vācu kapsētā, Feofans Lazovskis ārstējas vācu lazaretē.
Sekojiet PIRMĀ PASAULES KARA MUZEJS MEDUMOS PĒTA…. turpmākajām rubrikām!